21.3 °C
Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne raksta par augustā piedzīvotajiem kultūras iespaidiem.
Nav šaubu, ka viens no aizvadītā mēneša nozīmīgākajiem notikumiem bija Augustīna (354–430) grāmatas "Atzīšanās" atkārtotā izdevuma atvēršanas svētki Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā 28. augustā – Augustīna piemiņas dienā.
Augustīna "Atzīšanās" – kā ceļa karte
Bilingvālā teksta (latīņu un latviešu valodā) pirmizdevums (R., "Liepnieks & Rītups", 2008) jau sen kļuvis par bibliogrāfisku retumu. Fundamentālā kultūras pieminekļa tulkotāja, apjomīgo un ļoti derīgo komentāru, citu pielikumu, priekšvārda autore ir Laura Hansone. Pirmajā darba grupā noteikti jāpiemin redaktore Ināra Ķemere (1939–2013) un mākslinieks Ilmārs Blumbergs (1943–2016), kuru klātbūtne, attieksme un palīdzība bija grāmatas tapšanā būtiska. Tāpat kā redaktora, maketētāja Artura Hansona ieguldījums abu laidienu sagatavošanas procesā.
Teologs, filozofs, mākslu pētnieks Augustīns savā darbā risina visus cilvēka garīgās pasaules nozīmīgākos jautājumus, dod atbildes, savas atziņas, kuras ir mūžīgas, no jauna lasāmas, pārdomājamas un ar savas iekšējās dzīves norisēm samērojamas. Visa Rietumu kultūra kopš Senās Romas laikiem ir veidojusies, augusi un ietekmējusies no Augustīna atklāsmēm vai, kā grāmatas priekšvārdā raksta Laura Hansone, "darbu "Atzīšanās" ("Confessiones") gadsimtu gaitā lasījuši daudzi un dažādi cilvēki, daudziem tas ir mainījis dzīvi, un daudzi tajā ir meklējuši un atraduši sev tuvo un svarīgo".
Darba latviskojums ļoti noderīgs, pat nepieciešams visu sabiedrisko zinātņu studentiem, ģimnāzistiem, pedagogiem, pētniekiem, interesentiem. Tāpēc grāmatas atvēršanas svētki īsi pirms jaunā mācību gada sākuma ir cerīgs vēstījums, ka mūsu izglītošanās varētu kļūt nopietnāka, vērtīgāka, ar nākamībā vērstiem mērķiem: veidot humānu sabiedrību šī jēdziena visu aptverošajās nozīmēs. Un savā veidā grāmatas atgriešanos katram pieejamā veidā cerīgi saistu ar latviešu grāmatniecības 500 gadu noslēgumu. Kā sava veida ceļa zīmi, kurp vērst skatus un darbus nākamībā.
Ēvī Upeniece: prāta, ticības un amata savijums
Pie Augustīna darba vērsos un to citēju arī 22. augustā, kad tiku aicināta teikt dažus vārdus, veltītus tēlniecei Ēvī Upeniecei (1925. gada 22. augusts–2024. gada 29. augusts). Simtgades svinības šogad vērienīgi, pārdomāti un iedvesmojoši notika Preiļos pilsētas svētku laikā. Mākslinieces godināšana iesākās grāfu Borhu kapelā, kur izvietota viņas Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam dāvinātā ģipšu kolekcija. Visi darbi atbilstoši atjaunoti, izgaismoti, kā bija vēlējusies Tēlniece. Ziedi, mūzika un atkal satikšanās ar prāta, ticības un amata savijumu mākslas darbos bija emocionāli piesātināta, nozīmīgajai jubilejai atbilstoša. Pēcpusdienā dzimšanas dienas svinības turpinājās Preiļu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcā. Baltiem ziediem bagātīgi greznota, Ēvī Upenieces fotogrāfija novietota līdzās altāra daļai, telpas kopums vizuāli piešķīra nozīmīgajam notikumam atbilstošu noskaņu. Pēc svētās mises savā koncentrētajā veltījumā māksliniecei atgādināju klātesošajiem Augustīna vārdus: "Ja vien ir kāda dvēsele ar tik lielu zināšanu un paredzēšanu, ka visu pagātni un nākotni tā pārzina tikpat labi, kā es vienu labi zināmu dziesmu, tad atliek vien par to brīnīties un no tā mulsumā bīties, jo tai nav apslēpts nekas no tā, kas pagājis, un nekas no tā, kas palicis, tāpat, kā man dziedot šo dziesmu..."
Tā ir prāta un ticības vienība, kas aizvien klātesoša talantīgāko mākslinieku dzīvē un darbos. Ēvī Upenieces izveidotajā un izdotajā grāmatā, tēlniecības darbu kārtojumā (R., 2015), otra šī rudens simtgadniece Džemma Skulme (1925. gada 20. septembris–2019. gada 9. novembris) ievadvārdos rakstījusi: "Domās skatu Ēvī mūžu darbos. Galvenie pieturas punkti iezīmējas. Dziļa cilvēcība, līdzjūtība, sāpes, bet arī lepnums, drosme, risks un spēle. Un vēl uzmanīgāk pētot Ēvī tēlniecību, es jūtu viņas rokas tvērienu, spiedienu mālā, tur vibrē viņas nervi, sirds, dvēsele, viņas goda prāts, sirdsapziņa, lepnums un pārliecība. Un to jau skatītājs un jūtīgs vērotājs vienmēr meklēs.
Ēvī ir iepazinusi vislielāko ciešanu sāpi, apbrīnojama ir viņas izturība – to svētījis darbs, daba un Dievs."
Džemma Skulme: "Sieviete. Radošums. Garīgums"
Pirms desmit gadiem 16. jūlijā rakstītos Džemmas Skulmes vārdus pilnā mērā var attiecināt uz viņu pašu – gleznotāju un politiķi. Tik daudz paralēļu abu dzīvē un darbos. Abas ātri atrada savu tēmu un izteiksmi mākslā: Sieviete. Radošums. Garīgums. Emocionalitāte. Skaidrība. Atturība. Precizitāte detaļās. Mēra izjūta. Sava laika un pāri laikiem teicējas, dziedinātājas. Kā Džemma atsedz mūsu nacionālo piederību Tautumeitās, Kariatīdēs uz audekla, kartona, papīra, tā Ēvī Latvijas dzejnieces, aktrises, Rucavas sievas atdzīvina marmorā, bronzā, granītā. Patiesībā mākslinieciskais ceļš, uzdevums un kopums viens. Kustība. Atjaunošanās. Pārtapšana.
Kā Ēvī dzimšanas dienas svinības īstenojās novadā, kur tēva dzimtas saknes, tā Džemmas Skulmes simtgade ar pārdomātu, plašu un saistošu pasākuma programmu jau visa gada garumā tiek īstenota Mālpilī, kur viņas mātes Martas Liepiņas-Skulmes sākotne. Veiksmīgā Mālpils kultūras centra, Mālpils mūzikas un mākslas skolas, Skulmju dzimtas mājas sadarbība un pagasta iedzīvotāju atbalsts ļauj kultūras dzīvei un notikumiem pulsēt ritmiski, eleganti, veselīgi. Profesionāli un sirsnīgi.
Džemmas Skulmes un vecāku Oto Skulmes, Martas Liepiņas-Skulmes darbu ekspozīciju "Saknes" atklās gleznotājas dzimšanas dienā 20. septembrī plkst. 16 Mālpils kultūras centrā. Unikālais kopojums būs iepazīstams līdz 3. decembrim. Svētki turpināsies plkst. 18, kad koncertā "...tuvāk nekā blakus" aktieris Gundars Āboliņš lasīs Džemmas vīra, gleznotāja Ojāra Ābola vēstuļu fragmentus un tos muzikāli interpretēs pianists Andrejs Osokins.
No pagaidām redzētajām Džemmas un viņas radošā mantojuma, personības interpretācijām Mālpilī, Siguldā, Jūrmalā, Rīgā pirmo iespaidu atbalsis vairāk skāra prāta un dvēseles vibrācijas divās ekspozīcijās: mazdēla Artura Dimitera koncepcija, iekārtojums "Uzmanību! Uz ceļa strādā!" kultūras centrā "Siguldas devons" (8. augusts–20. septembris) un kuratores Ingas Bunkšes veidotais dzimtas devums "Džemma Skulme. Skatiens spogulī" Jūrmalas muzejā (2. jūlijs–7. septembris). Katrai savas kvalitātes, ierosmes un pamatojums. Vajadzētu paliekošākas un plašākas rindas uzrakstīt. Iespējams, ka prāta un emociju mijiedarbībā gūtās atziņas salikšu pēc visām simtgades norisēm.
Pagaidām varu tikai atkārtot vārdus, kurus rakstīju pirms pieciem gadiem, 2020. gada septembrī, saistībā ar Džemmas 95 gadu jubilejas izstādi "Tautumeita" Mālpils kultūras centrā: "Kā dzimšanas dienas vēstījums lai ne tikai mūsu prieks par atkalsatikšanos ar viņas darbiem, bet dziļa un saprātīga atjauta par to mantojumu, kas atstāts. Viņas mākslas un būtības cementējums nacionālās stājas un mērķu kopumā. Neizšķīst, nepadoties, nenolaisties. Sevi apliecināt un sevi izdziedāt."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
