1853. gada 30. maijā. Pirms 170 gadiem Jelgavā dzīvojošais vācu mākslinieks Jūliuss Dērings (1818–1898) pabeidza Asares luterāņu baznīcai domāto altārgleznu "Augšāmcelšanās". Gleznu dievnama vajadzībām pasūtīja un apmaksāja Asares muižas īpašnieks G. fon Valters. Baznīca Ilūkstes apkaimē mūsdienās ir valsts arhitektūras piemineklis, un mākslas darbs tajā saglabājies.

Interesantas ir piezīmes, kuras Dērings par 6. aprīlī aizsāktā Kristus tēla un eņģeļu tapšanu un prototipiem atstājis savā dienasgrāmatā: "Kailu augumu studijas es nezīmēju, jo man trūka modeļu. Kristus figūras pozu es galvenokārt atveidoja pēc sava skolēna Janoviča, tad izveidoju figūru mālā, ko varēju apģērbt, un darināju tērpa studijas, jo manekena man toreiz vēl nebija. Eņģeļu pozas un tērpus es zīmēju pēc Marijas Šmites, bet galvas pēc Aleksandras fon Ofenbergas, Marijas Tīlingas un Augustes fon Brinkenas jaunkundzes. Pirmā no viņām pozēja eņģelim kreisajā pusē, bet pārējās – labās puses eņģelim. Gleznojot Kristus galvu, vadījos tikai no savas fantāzijas. Pestītāja kailās ķermeņa daļas, izmantojot spoguli, gleznoju no sevis, rokas un kājas – no manas sievas, bet eņģeļu rokas un kājas no Marijas Šmites." Laikabiedri altārgleznu uzņēma ar lielu piekrišanu, un tas bija notikums, par kuru rakstīja arī Rīgas avīzēs. Tāpat pats Dērings pauda, ka "darbs man sagādāja lielu baudu, un ceru arī, ka ar to es kaut ko iemācījos". 

Tajā pašā laikā mākslinieks sūkstījās, ka pasūtītājs samaksājis "tikai 150 rubļus sudrabā", kas, viņaprāt, bija maz, jo "dzīve Jelgavā ir dārga". 

Fon Valters bija pasūtījis altārim gleznu tikai ar vienu – Kristus – tēlu, kamēr eņģeļus mākslinieks tur izvietoja pēc savas iniciatīvas, uzgleznojot tos par brīvu. Jāatzīmē, ka no Drēzdenes nākušais Dērings savā Latvijas periodā uzgleznoja kopumā 23 altārgleznas, no kurām vairākums saglabājušās. Piemēram, Bauskas Sv. Gara baznīcā un Jelgavas Sv. Jāņa baznīcā.

Latvijas Vēstnesis, 1923. gada 30. maijā

Latgales lauksaimniecības biedrību savienībā, kura vadīs visu zemkopības pacelšanas darbu Latgalē, jau iestājusies lielākā daļa lauksaimniecības biedrību. Nesen noturētā sapulcē līdzšinējais valdes prezidijs nolika savas pilnvaras un tā vietā izvēlēja jaunu. Tanī pašā sēdē valde nolēma, ka agronomiskās palīdzības organizācijai Latgalē jābūt vienotai un jātiek organizētai caur Latgales biedrību savienību agronomiskiem darbiniekiem, kuri strādā Latgalē un saņem atalgojumu no valsts pabalstu summām, jāsastāv savienības dienestā un vadībā; valsts pabalsti lauksaimniecības kultūras veicināšanai Latgalē nododami lauksaimniecības biedrību savienības rīcībā.