1953. gada 29. maijā. Pirms 70 gadiem jaunzēlandiešu alpīnists Edmunts Hilarijs un viņa pavadonis šerpa Tenzings Norgajs kļuva par pirmajiem, kam izdevās uzkāpt pasaules augstākajā kalnā, 8848 metrus augstajā Everesta smailē Himalajos. Kāpiens notika plašākas britu ekspedīcijas laikā.

Virsotni Hilarijs un Norgajs sasniedza vienlaicīgi plkst. 11.30 pēc vietējā laika. Abi apkampās un šerpa virsotnē nolika saldumus kā ziedojumus kalna dieviem. Alpīnisti arī apskatīja apkārtni, meklējot kādas pazīmes par 1924. gada 10. jūnijā ceļā uz Everestu pazudušajiem britu kalnākāpējiem Džordžu Meloriju un Endrū Irvinu. Abi kāpiena laikā bija pazuduši bez vēsts. Pastāvēja pieņēmums, ka virsotni viņi sasnieguši, taču gājuši bojā atpakaļceļā. Tomēr nekas neliecināja, ka Melorijs un Irvins bijuši pirmie. Kā šo traģisko notikumu komentēja Hilarijs, mērķis jau nav pirmajam Everestā uzkāpt, bet gan dzīvam no tā atkal atgriezties. 

Sensacionālā vēsts par augstākā kalna iekarošanu strauji aplidoja pasauli, turklāt britiem bija svarīgi, ka tas noticis tieši britu ekspedīcijas laikā, jo 2. jūnijā bija paredzēta jaunās Anglijas karalienes Elizabetes II kronēšana un tā zināmā mērā bija kā dāvana karalienei. 

Pirmais apsveikums, ko Hilarijs saņēma, nokāpjot no Himalajiem, bija Elizabetes II sūtīts. Tajā alpīnists uzzināja, ka uzņemts bruņinieku kārtā. Vēlāk viņš atcerējās, ka tikai pēc saņemtā apsveikuma un pēc tam, kad vēsti par uzkāpšanu bija pats dzirdējis BBC radioraidījumā, aptvēris, ka tiešām ir to paveicis. Vienlaikus ažiotāža sākās arī Nepālā, kur daļa sabiedrības apgalvoja, ka pirmais bijis Norgajs un Hilarijs virsotnē uzkāpis tikai pēc tam. Tomēr abi kāpēji, visu mūžu palikdami draugi, gan tad, gan arī vēlāk allaž uzsvēra, ka Everesta augstāko punktu sasnieguši kopā vienlaikus.

Jaunākās Ziņas, 1923. gada 29. maijā

Muitas tarifu saskaņošana. Lai ievadītu muitas tarifu saskaņošanu, finanšu ministrija nosūtījusi Igaunijai jauno muitas projektu un apmaiņai lūgusi Igaunijas projektu. Pēdējo paredzēts izlietot pie tarifa apspriešanas Saeimā, lai abas valstis tuvinātu muitas ūnijai. Tā kā saimnieciskie apstākļi abās valstīs kļuvuši vienādi un arī vadošās aprindās vērojama tieksme uz saskaņošanos, paredzams, ka jau šī gada muitas likmju starpību ievērojamā mērā izlīdzinās.