1944. gada 30. jūlijā. Pirms 80 gadiem PSRS sarkanā armija no dzelzceļa stacijas puses sāka triecienuzbrukumu Jelgavai un turpmāko dienu nežēlīgajās kaujās gāja bojā gandrīz visa bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētas vēsturiskā apbūve.

Reklāma

Jelgava, kādu to pazina līdz 1944. gada vasarai, pārstāja eksistēt. Padomju aviācijas uzlidojumi pilsētai, īpaši rajonam ap stratēģiski svarīgo dzelzceļu un staciju, bija sākušies vēl 24. jūlijā un dažas dienas vēlāk, kad tie kļuva aizvien intensīvāki un postošāki, daļa jelgavnieku steidza pilsētu pamest. Informācijas trūkuma apstākļos, uzskatot, ka padomju karaspēks aizturēts kaut kur pie Ērgļiem, neviens gan nevarēja iedomāties, ka kaujas drīz notiks pilsētas ielās. Tiešs uzbrukums bija sekas sarkanās armijas motorizēto vienību veiksmīgajam izrāvienam pēc Šauļu ieņemšanas 27. jūlijā, kad ģenerālis Ovaness Bagramjans deva pavēli virzīties tālāk uz ziemeļiem, lai izietu pie Baltijas jūras un ielenktu vācu karaspēka grupu "Ziemeļi", kas vēl atradās Vidzemē. Vāciešiem trūka armijas vienību Jelgavas aizstāvēšanai, tāpēc aizstāvības pozīcijās nolika visus, ko ātrumā izdevās sameklēt. Kaujā raidīja arī pilsētā dislocēto latviešu leģiona 15. divīzijas mācību brigādi. 

Neskatoties uz nesagatavotību, padomju tankus un kājniekus pie stacijas izdevās apturēt. 

Jauns uzbrukums jau ar aviācijas un reaktīvo mīnmetēju atbalstu sākās 31. jūlija rītā un tad padomju karaspēkam izdevās nonākt līdz pilsētas centram. Uz Maskavu tika ziņots, ka pilsēta ieņemta, taču tas neatbilda patiesībai, jo kaujas pie Driksas turpinājās. Tikai 1. augustā vāciešu un latviešu vienības atkāpās uz Lielupes un Driksas labo krastu, tūlīt pēc tam uzspridzinot tiltus. Bet frontes līnija pie Jelgavas noturējās vēl teju divus mēnešus. 1944. gada 15. oktobrī padomju okupācijas vara atļāva sagrautajā pilsētā atgriezties civiliedzīvotājiem. Pirms kara Jelgavā dzīvoja aptuveni 34 tūkstoši pilsētnieku, bet 1945. gadā viņu skaits bija sarucis līdz aptuveni 16 tūkstošiem. Daļa neatgriezās, jo pilsētā vienkārši vairs nebija kur dzīvot.

Latvis, 1924. gada 30. jūlijā

"Kultūra" provincē. Vecaucē pagājušā gada tirgū kāds uzstādīja karuseli. Braucēju bija daudz, un vienā tirgus dienā kāds vīrietis ar degvīna pudeli rokā brauca vairākas reizes apkārt, līdz sāka vemt un aptašķīja citus braucējus. Kāda sieviete brauca ar mazu bērnu rokās, kurš no riņķošanas nomira. Ārsti konstatēja smadzeņu trieku. Daudzi piedzēruši izkrita, kāpēc policijas priekšnieks aizliedza braukt.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.