1934. gada 25. jūlijā. Pirms 90 gadiem Ādolfa Hitlera Vācijas neoficiāli atbalstīta bruņotu Austrijas nacionālsociālistu grupa ap pulksten vieniem dienā ielauzās Austrijas kanclera mītnē Vīnē un saņēma par ķīlniekiem vairākas augsta ranga amatpersonas.
Kancleru Engelbertu Dollfusu iebrukuma laikā nāvējoši ievainoja savā kabinetā un viņš drīz nomira. Vienlaikus cita nacistu grupa ieņēma valsts galveno radiostaciju, maldinoši paziņojot, ka Dollfuss atkāpies un aicinot uz sacelšanos visā Austrijā. Politiskā situācija Austrijā tobrīd jau mēnešiem bija ārkārtīgi nokaitēta un balansēja uz pilsoņu kara robežas. Norādot uz nepieciešamību apkarot kā galēji labējos – nacistus, tā kreisos radikāļus no sociāldemokrātu un komunistu vidus, diktatoriskais Dollfuss 1933. gadā bija iedibinājis savu konservatīvu, autoritāru vienpartijas režīmu, kas atgādināja Benito Musolīni fašismu Itālijā.
Tā dēvētais austrofašisms tomēr nebija totalitāra iekārta, kādu varēja vērot Vācijā vai PSRS.
Ar Dollfusa politiku nemierā bija abu pušu radikāļi. Gada sākumā Lincā bruņotu sacelšanos organizēja sociāldemokrātu kaujinieki, taču šo dumpi likvidēja. 154 nacisti, kas Jūlija puča gaitā ieņēma kanclera rezidenci, bija pārģērbušies par austriešu karavīriem un policistiem un apmuļķoja sardzi, apgalvojot, ka atsūtīti, lai pastiprinātu ēkas drošību. Sazvērnieki draudēja nošaut visas ķīlnieku statusā sagrābtās amatpersonas, ja netiks izpildītas viņu prasības mainīt valsts iekārtu un izveidot jaunu valdību. Armija un policija, kā arī absolūtais vairums austriešu tomēr palika oficiālās varas pusē. Ap astoņiem vakarā dumpinieki Vīnē kapitulēja, redzot, ka armija grasās ieņemt kanclera rezidenci ar spēku. Viņiem nebija arī izdevies sagūstīt visu valdību. Austrijas prezidents Vilhelms Miklass sarunās ar sazvērniekiem neielaidās un par kanclera vietas izpildītāju iecēla agrāko izglītības ministru Kurtu Šušnigu.
Tajā pašā laikā sadursmes citās Austrijas vietās turpinājās vēl sešas dienas un tajās gāja bojā vairāk nekā 200 austriešu.
Ārpolitiskā ziņā liela nozīme izrādījās Musolīni Itālijai, kas paziņoja, ka pieteiks karu Vācijai, ja tā sūtīs karaspēku palīgā pučistiem. 13 sagūstītajiem sazvērniekiem vēlāk piesprieda nāvi, daļa saņēma cietumsodus, daļa aizbēga uz Vāciju un Dienvidslāviju. Austrijas nonākšana nacistiskās Vācijas varā tika aizkavēta līdz 1938. gadam.
Latvijas Vēstnesis, 1924. gada 25. jūlijā
Mūsu sūtnis Parīzē O. Grosvalds piedalījies Dinkerkas izstādes atklāšanā. Sūtnis turējis runu, kura uzņemta ar lielu piekrišanu. Pēc atklāšanas svinībām notikusi izstādes apskatīšana un, par nožēlošanu, bijis jākonstatē, ka Latvija izstādē nemaz nav reprezentēta. Tas tomēr izskaidrojams ar to, ka Francija vēl līdz šim laikam vilcinās parakstīt tirdzniecības līgumu ar Latviju. Somijai izstādē ir pašai savs paviljons, kur izstādīti dažādi koku apstrādājumi, papīrs, kartons utt.