Rīgas Doms gatavojas nozīmīgam notikumam Latvijas un Eiropas kultūras dzīvē – pirmo reizi tiks būvēts jauns baroka ērģeļu instruments, kas papildinās pasaulslavenās romantiskās ērģeles, kurām nu jau ir 140 gadu.
Lai atzīmētu unikālo notikumu, Rīgas Domā svinīgi atklāts pilna izmēra krāsains jauno ērģeļu fasādes attēls, kas tur atradīsies tik ilgi, līdz tā vietu ieņems jaunais instruments.
Mūziķi, eksperti un kultūras darbinieki jau ilgu laiku ir uzsvēruši nepieciešamību pēc instrumenta, kas būtu piemērots Johana Sebastiāna Baha mūzikai. Šo sapni tagad īsteno Drēzdenes ērģeļbūvētava "Wegscheider Orgelbau" Vācijā, kas specializējas baroka ērģeļu būvē. Jaunās ērģeles top pēc slavenākā 18. gadsimta Baltijas ērģeļbūvnieka Heinriha Andreasa Konciusa (1708–1792 vai 1795) paraugiem.
Šis ir kopīgs vācu–latviešu kultūras projekts. Ērģeļbūvē aktīvi piedalīsies arī Latvijas speciālisti, un līgums paredz Rīgas Doma draudzes iesaisti līdzekļu vākšanā. Vegšaidera ērģeļbūvētava Vācijā jau 2007. gadā izstrādāja līdzīgu ieceri ar Latvijas partneriem, taču tolaik finansējuma trūkuma dēļ tā netika īstenota. Šobrīd projekta īstenošanu lielā mērā nodrošina Karla Behšteina fonds, sniedzot īpaši dāsnu ziedojumu. Atlikušos 400 000 eiro paredzēts savākt nākamā gada laikā – pusi Vācijā, pusi Latvijā. Drīzumā tiks uzsākta plaša ziedojumu vākšanas kampaņa.
"Latvija ir ērģeļu zeme, kurā ir daudz kvalitatīvu romantisma laika instrumentu, kas pēdējos gados labi restaurēti un uzturēti. Tomēr ierobežotās rocības dēļ daudzviet situācija ir skumja – Latvijas baznīcās izvietotas no ārzemēm atvestās nolietotās stabuļu ērģeles, kuras gan vēl joprojām ir iespējams sakārtot spēlēšanai, turpretī Latvijas koncertzāles aizvien vairāk izvēlas iepirkt digitālus instrumentus, absurdā kārtā definējot caur skaļruņiem skanošo digitālo ierakstu kā adekvātu īstu stabuļu ērģeļu aizvietotāju. Šādā Latvijas ērģeļkultūras ainavā patiesi izkristalizējas nepieciešamība pēc augstvērtīgas, kvalitatīvas un arī vēsturiski informētas ērģeļbūves firmas jaunveidota instrumenta, kāda ir savu izcilību jau apliecinājusī vācu ērģeļbūves firma "Wegscheider Orgelbau". Rīgas Doms ir nozīmīgs ērģeļkultūras centrs Eiropā un pasaulē, kā arī nozīmīga un aktīva koncertvieta, kas piesaista lielākos un nozīmīgākos māksliniekus un jomas profesionāļus. Līdzīgi kā citās katedrālēs divu ērģeļu esamība ir tikai normāla, kas bagātina un cildina divu izcilu vēsturiski nozīmīgu ērģeļbūvētāju veikumu – vairāk nekā 140 gadus kalpojušās slavenās "E. F. Walcker & Co" firmas ērģeles un šobrīd vēl jaunbūvējamais "Contius" instruments," saka Rīgas Doma mūzikas direktors un katedrāles ērģelnieks Aigars Reinis.
Jaunās baroka laikmeta ērģeles novietos dievnama zāles dienvidu sāna jomā, apmēram pa vidu, kur atrodas kapela, ko jau vairāk nekā divdesmit gadus dēvē par mūzikas kapelu cerībā, ka kādreiz tur varētu atrasties arī ērģeles. Ekumēniskajos dievkalpojumos tur bieži dzied koris. Nu šīs kapelas nišā tiešām atradīsies ērģeles – jaunais baroka laikmeta instruments, ko drīz Vācijā sāks būvēt. Bet par jauno ērģeļu izskatu vēstīs to fasādes attēls, kas nu atrodas īstajā vietā un īstajā topošo ērģeļu izmērā no grīdas līdz griestiem.
Citāda saspēle
Līdz šim nevienā Latvijas dievnamā nav divu ērģeļu. Šajā ziņā Doms būs unikāls. Latvijā vispār kopš 1937. gada ir uzbūvētas tikai trīs jaunas stabuļu ērģeles. Divas padomju laikā, ne tik sen būvētas Mūzikas akadēmijā, atjaunotās Latvijas laikā – Ventspils koncertzālē.
Ja salīdzinām ar attīstītākām valstīm pasaulē, kur mūzikas dzīve kūsā, var teikt, ka pie mums ērģeļu būvniecība nenotiek vispār, atklāts ir Aigars Reinis.
Protams, arī uz romantiskajām 140 gadus senajām ērģelēm līdz šim spēlēts viss – sākot no Baha līdz renesanses mūzikai un pat mūsdienu skaņdarbiem. Protams, to visu uz jau esošajām Valkera ērģelēm varēs spēlēt arī turpmāk. Tad kas mainīsies līdz ar jauno baroka ērģeļu ienākšanu Domā? Tā vaicāts, Aigars Reinis teic, ka klausītājiem būs lieliska iespēja izjust abu instrumentu skanējuma lielo atšķirību. "Romantiskās ērģeles ir kā liels simfoniskais orķestris, ar lieliem viļņiem, pilnskanību, bet baroka instruments nozīmē katras stabules individualitāti, citu saspēli un citu stilistiku. Baroka ērģeļu stabules ir savādāk intonētas, tās skan spilgtāk, spožāk, katra skaņa mirdz un spoguļojas, katra stabulīte izrunā katru notiņu pretstatā romantiskajām ērģelēm, kas mūzikas skanējumu vairāk saplūdina. Ja šeit būtu baroka instruments, tad romantisma ērģeles nebūtu jāpiemēro barokam, bet mums būtu attiecīgā laikmeta ērģeles, tāpat kā mums ir baroka vijoles, baroka orķestri. Bet baroka ērģeļu mums nav."
4.2 °C















































































































































































































































