Likteņupe Daugava plūst, un apkārt notiekošais atgādina – zudīs dzelmē melnais un nīstais, ja vien pieturēsimies pie kritiskās domāšanas – nemitīgas, reālas sasaistes ar pasauli, saprotot, izvērtējot, nepazūdot un nenoslīkstot informatīvajos strāvojumos, atpazīstot saturā tiešas norādes vai zemtekstus.
Skaļajās diskusijās, troksnī izpaliek izzināšanas kāre, pamats, kā pamazām veidojās Latvija, valsts, kurai šogad atzīmējam 107. gadadienu. Bet pirmais pilnīgais latviešu tautasdziesmu izdevums "Latvju dainas" Krišjāņa Barona kārtojumā iznāca no 1894. līdz 1915. gadam.
Mēs viņu dēvējam par Dainu tēvu, Barontēvu, nupat viņam apritēja 190. atceres gadskārta. Par šī tautasdziesmu apkopojuma saturu jāpateicas Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņas zemniekiem, kuri iezīmēja sākuma ceļu latviešu nācijai – tauta bija sargājusi senču mutvārdu kultūras mantojumu, dāsni dalījusies ar saviem atmiņā iekodētajiem tekstiem, uzticējusi gara mantas tekstu pierakstītājiem, kuri tajos tālajos laikos mēroja neskaitāmas verstis no mājas uz māju, pierakstot teicēju tekstus. Pierakstītājiem nepalika nepamanīti ne smalkumi, ne nianses, un mūsdienās latviešu tautasdziesma ir unikāls, līdz šodienai vienojošs kopības elements, iedvesmas avots komponistiem, literātiem, zinātniekiem, vēsturniekiem, to atpazīstam bez izskaistinājumiem, lietojam un godājam. Dungojam, kad ieskanas koristu balsis, un radio ēterā tautasdziesmu skanējums plūst pāri novadiem un pilsētām. Latvijas Radio svin simtgadi, radio ir mūsu sabiedrotais, saliedētājs ap valodu, kultūru, gaumi, informācijas avots un ēterā neizgaistošas, glāsmainas, neaizmirstamas balsis.
"Tumša nakte, zaļa zāle." Stipra piederības izjūta, tēli, kas iznirst siltā vasaras naktī, visu izplatījumu sedz zvaigžņu sega, tā dziedājums dun un aicina, radot vīziju par latviešu valodas skaistumu, ko paudusi pati daba.
Līdz pašam sirds centram – mātei Latvijai – jānotur zvaigznes un ideāli.
Blaumaņa motīvs – vaidelaiši un sargi, Tālavas taurētāja balss, kaut kur – Poruka Cibiņš, Buņģis, Ģeņģers, Platais, spilgta raksturu plejāde kā uz delnas. Vai šie varoņi ir aktuāli šodien? Brīvā valstī dzīvojot, pat acis uz negācijām pieverot, nav bail palikt tumsā, jo mums ir sava, latviešu, valoda, kas neizgaisa gados, kad Latviju pieaudzēja ar valodu nezinošiem daudzu tautu iebraucējiem. Protams, Cibiņa laiku pieminēt nav ne ērti, ne patīkami, jo tad nāktos atzīt, ka kultūras mantojums katrai tautai ir savs, un īpaši sargājamas ir pamatnācijas saknes. Dziļi un patētiski tēli – Laimdota, Lāčplēsis – rudeņos iznāk visā krāšņumā no pagātnē iesakņotajām atziņām, alkām pēc brīvas, skaistas latvju zemes. Šie simboli no vēstures iznirst gluži kā uz ekrāna vai retorikā no vismazākās skatuves, tribīnes mirdz kā neona zīmes, tā pievēršot uzmanību savai unikālajai, neizgaistošajai būtībai. Pat ja runātāji par šiem tēliem piemirst, pazemina to vērtību, kariķē vai pasmīn, atgādināt par latviskumu der un ir pat veselīgi. Tas ir nācijas pašcieņas jautājums, Daugavas plūdumā ierakstīts, Staburaga dziļākajos slāņos iekalts.
Būtiski ir paraudzīties uz valodas prasmēm no kritiskās domāšanas skatupunkta – kas ir tie apstākļi, kāpēc valodas jautājums joprojām tiek politizēts, un kā ar visu šo nepatiku pret latviešu valodu tikt skaidrībā bez apvainojumiem un pretstāves laba/slikta valoda. Latvijas neatkarības proklamēšanā 1918. gada 18. novembrī piedalījās astoņas latviešu politiskās partijas. Vai šodien visām partijām, kas atrodas Saeimā, ir skaidra atbilde uz jautājumu, kāpēc valsts valoda joprojām nav prioritāte?
Kas gan īsti ir Latvija mūsu un senču apziņā? Mazs punkts uz globusa, un tomēr tik liela, ka nevar paņemt rokās, lai kritiskos mirkļos sasildītu. Latvija ir sakopta, reiz greznota asiņu puķēm, tā izgaismosies atceres pasākumu lāpu gājienos. 11. novembris – Lāčplēša diena, 18. novembris – Latvijas valsts proklamēšana – šīs ir visspēcīgākās zīmes saliedētai sabiedrībai, sarkanbaltsarkanais karogs visus var vienot. It viss, kam sakars ar Latvijas tapšanu, novembra tumšajā laikā pārtop par gaismu, sen mirušie veļi – karavīri – pāri laukiem iet, nes mirušos un paši paliek purvos, izgaist, paliek smalkā gaismā pie horizonta pamalē.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.2 °C














































































































































































































































