1184. gada 26. jūlijā. Pirms 840 gadiem Erfurtē, Vācijas Tīringijas zemē atgadījās vairākās viduslaiku hronikās pieminēts incidents, kas gan šokēja, gan reizē uzjautrināja tā laika ļaudis un droši vien tika uztverts arī kā zīme.

Reklāma

Proti, vācu zemes apvienojošās Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs Barbarosa bija nosūtījis savu dēlu, nākamo ķeizaru Heinrihu VI uz Erfurti sarīkot apkaimes augstdzimušo personu sanāksmi, lai izšķirtu asu strīdu, kas izcēlās kā konkurence starp Maincas arhibīskapu Konrādu I un Tīringijas zemes kungu, grāfu Ludvigu III dēļ Erfurtes pilsētas piederības. Sapulce tika sarīkota zālē pilsētas Doma otrajā stāvā un uz to ieradās prāvs skaits bīskapu, dižciltīgo firstu un grāfu, kā arī ievērojamāko Erfurtes pilsoņu. 

Acīmredzot telpa nebija ierēķināta tik lielam apmeklētāju skaitam, jo kādā brīdī starpstāvu pārsegumi iebruka. 

Ja tic hronistiem, visi, kas iepriekš stāvēja uz grīdas, gāzās lejup uz pirmo stāvu, bet trieciens pret to bija tik liels, ka ielūza arī šīs telpas grīda. Viss cilvēku, pārsegumu baļķu, akmeņu jūklis nonāca vēl zemāk – plašā atejas bedrē zem Doma sanāksmju zāles. Galu katastrofā dabūja vairāk nekā 60 augstdzimušu personu – vienus nosita krītošie baļķi un būvgruži, citi noslīka atejas bedrē vai nosmaka no tās izgarojumiem, gaidot palīdzību. Heinrihs VI un bīskaps Konrāds I izglābās tikai tādēļ, ka grīdas ielūšanas brīdī sēdēja uz sola ārsienas mūrī izveidotā nišā. Lai viņus noceltu, pilsētniekiem steigšus vajadzēja meklēt garas kāpnes. Katastrofu izdevās pārdzīvot arī otram strīdniekam, grāfam Ludvigam III. Viņš gan iegāzās bedrē, taču tika laimīgi izglābts. 

Notikušais topošajam ķeizaram radīja tādus pārdzīvojumus, ka viņš nekavējoties pameta pilsētu un tā arī nekad neatgriezās pie savu pavalstnieku strīda izšķiršanas. 

Arhibīskaps kā bija, tā arī palika Erfurtes laicīgais valdnieks un grāfs Ludvigs vairs viņam savas pretenzijas uz pilsētu necēla. Savukārt vēsturē šis stāsts palicis kā "Erfurtes atejas iegāšanās" jeb vāciski "Erfurter Latrinensturz".

Jaunākās Ziņas, 1924. gada 26. jūlijā

Ainaži. Valsts prezidents še ieradās no Staiceles 22. jūlija vakarā. Ainažniekus iepriekš uztrauc ziņas, ka maršruts tikšot mainīts tieši uz Salacgrīvu. Pēc īsas uzrunas apskatīja robežu un ostu, kuras kuģi un velkoņi bij izpušķoti karogiem. 

Atgriežoties biedrības namā, valsts prezidents Ainažus salīdzināja ar vijolīti, kura klusu augot un ziedot meža malā bez palīdzības. 

Domātā "zvejniecības ciemā" viņš atradis jau puslīdz izlabotu ostu ar kuģiem. Valsts prezidents apsolījās saziņā ar finanšu ministri sekmēt ostas uzlabošanu. Latvijas ostu bagaru un padziļināšanas darbu pārzinis, kurš ar zemessmēli "Rīga" padziļina Ainažu ostu, paskaidroja, ka šī osta pēc kārtīga remonta varētu nostāties blakus Liepājai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu