Pirms 80 gadiem, izmantojot tēlnieka Kārļa Zāles veidotus elementus, Inčukalna kapos atklāja pieminekli 1941. gada jūlija sākumā Raganas kaujā kritušajiem astoņiem latviešu nacionālajiem partizāniem.

Reklāma

Tas ir pēdējais piemineklis, kurā izmantoti tobrīd jau mirušā Zāles veidotie elementi un arī pēdējais patriotiska vēstījuma monuments, ko uzstādīja vācu okupācijas laikā, pirms teju piecdesmit gadu ilgā padomju okupācijas perioda. Reizē tas ir pirmais piemineklis, kas godina nacionālos partizānus. Interesanti, ka "Tēvija" un arī citi preses izdevumi tolaik apgalvoja, ka pieminekļa autors ir Teodors Zaļkalns. 

Mākslas vēsturnieki pieļauj, ka Zaļkalns varēja būt meta autors, taču darbu veicis Zāle, kurš progresējošās tuberkulozes dēļ kopš 1939. gada nogales dzīvoja Inčukalna "Atvasītēs". Inčukalna priežu un egļu mežu sausais gaiss skaitījās tuberkulozes slimniekiem dziedniecisks, turklāt netālu atradās plaušu slimnieku sanatoriju, kur tēlnieks saņēma medicīnisko palīdzību. Kārlis Zāle nomira 1942. gada 19. februārī, un viens no tēlniecības darbiem, kas pēc viņa palika "Atvasītēs", bija, iespējams, Brāļu kapiem Rīgā vai kādam citam kapu piemineklim domāts sērojošas mātes tēls pār rožu klēpi. Acīmredzot to nolēma izmantot, lai atzīmētu Raganas kaujā kritušo brāļu kapu. 

Minētā kauja notika 1941. gada 3./4. jūlija naktī, kad apmēram trīsdesmit nacionālo partizānu, kuru vidū bija arī no PSRS armijas 24. teritoriālā korpusa, tas ir, no padomju karaspēkā ieskaitītās agrākās Latvijas armijas vienībām, atlaistie vai dezertējušie karavīri, uzbruka sarkanās armijas un čekas karavīru grupai. Partizāni vēlējās atriebties par dažas dienas iepriekš čekistu veiktu vairāku vietējo iedzīvotāju nogalināšanu, taču bija vāji apbruņoti un organizēti, tādēļ kaujā krita astoņi vīri. Zaudējumi padomju pusē bija līdzīgi. 

Padomju okupācijas vara tādu pieminekli, protams, nevarēja paciest, un 1950. gadā to nošķūrēja ar buldozeru (pēc citām ziņām – saspridzināja), akmeņus atstājot turpat kapsētā. Atjaunot pieminekli vietējie ļaudis nolēma jau pašā atmodas sākumā, 1988. gada septembrī vietējā pamatskolā sarīkotā tautas sapulcē. Tika rīkotas sakopšanas talkas. Atjaunošanas darbus vadīja vēlākais Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs, arhitekts Eižens Upmanis un advokāts Andris Grūtups. Nepilnu gadu vēlāk, 1989. gada 4. jūlijā to no jauna svinīgi atklāja un iesvētīja. 2020. gadā Zāles veidoto pieminekli restaurēja tēlnieks Igors Dobičins.

"Brīvā Zeme", 1924. gada 16. jūlijā

LSU Rundāle. Rundāles muiža ar apmēram 260 pūrvietām aramas zemes jau vairāk gadus īrē invalīdu savienība, parakstot līgumu no gada uz gadu. Tagad izstrādāts līgums uz 12 gadiem, kuru invalīdu savienība šinīs dienās parakatīs un pārņems muižu ilggadīgā lietošanā. Līgumā paredzēto īres maksu 100 000 rbļ. gadā izlietos Rundāles pils un saimniecības ēku remontiem. Tekošā gadā paredzēts izlabot Sudraba zāli un pils apakšstāvu. Invalīdu savienība Rundāles muižā ierīkos priekšzīmīgu saimniecību. Pašlaik saimniecības rīcībā atrodas 8 darba zirgi, 12 govis, lauksaimniecības mašīnas un inventārs. Par pagājušo gadu ieņemts ap 90 000 rbļ. skaidrs atlikums, ar kuru paplašina saimniecību.

Aptauja

Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.