1933. gada 16. novembrī. Pirms 90 gadiem "Jaunākās Ziņas" reportāžā par Rīgas gatavošanos 18. novembra Neatkarības dienas svētkiem rakstīja: "Pie Saeimas ieejas uzslietas vairākas kāpnes, kuru galos rosās cilvēki.

Reklāma

Tie darina gaismu rotas Lāčplēša tēlam: viņa šķēps jau noklāts ar elektriskām spuldzītēm, pāri galvai izveidotas trīs zvaigznes, kas spoži mirdzēs svētku vakaros. Pāri galvenās stacijas ēkai jau no viņnedēļas paceļas spuldzīšu uzraksts "Dievs, svētī Latviju!". Vakara krēslā šur tur izmēģina staru metējus, kā, piemēram, pie pasta nama, Ārlietu ministrijas un citur." Avīze tomēr atzina, ka lielāko valsts svētku spožumu piešķiršot "liesmiņu tūkstoši trotuāru malās". Par tām bija gādājis kāds uzņēmējs, kurš laidis tirgū ap 6 tūkstošus tā saucamo plošku, kādu nebija bijis citus gadus. Rēķināja, ka namu logos svētkos būs izlikts ne mazāk kā 30 tūkstoši sveču, kas arī bija vairāk nekā citus gadus. 1933. gada valstssvētku jaunums tāpat bija kā suvenīri domātās "krūzītes un tases ar valsts emblēmām un jubilejas uzrakstiem". "Iluminācijas meistari, apkrauti darbiem, skrien kā aizsvilušies. Montieri zvana uz saviem veikaliem un pieprasa elektriskās spuldzītes – tikai simtiem – un vadus – tikai kilometriem. 

Starumetēju gaismā pret nakts debesīm pacelsies sirmā pils un valsts iestāžu ēkas, ko 15 gadus atpakaļ apgaismoja jaunās valsts ienaidnieku šrapneļi. 

Elektrisko spuldzīšu virknēs rotāsies Latvijas Banka, Nacionālais teātris un Valsts tehnikums," klāstīja avīze, piebilstot, ka iluminācijas nodrošināšanai tehniski palīdz firma "Siemens". Lielāka rosība nekā citus gadus 18. novembrī Rīgā notika divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, 1933. gadā apritēja valsts dibināšanas 15. gadskārta, bet, otrkārt, svētkos Rīgā divu dienu vizītē gaidīja ierodamies Igaunijas valsts vecāko Konstantīnu Petsu, ārlietu ministru Jūliju Seljamā un kara ministru, ģenerāli Paulu Lillu. Rīgas policijas iecirkņu priekšniekiem tāpēc piekodināja parūpēties, lai igauņu viesa uzturēšanās laikā "visi nami būtu greznoti Latvijas un Igaunijas nacionālo krāsu karogiem". Igaunijas valsts karogus sarūpēja un tirgoja Armijas ekonomiskais veikals. Policijai bija jāuzrauga, lai ploškas galvaspilsētas centra ielu malās 18. novembrī tiktu aizdedzinātas pulksten 19.20.

Darba Balss, 1923. gada 16. novembrī

Visu par Latviju! Latvijas karavīri izcīnījuši savai tautai brīvību un neatkarību. Bet šo neatkarību var apdraudēt ienaidnieki no visām pusēm. Mums gan ir armija, bet armija viena neko nespēj izdarīt, ja pati tauta viņu nepabalsta. Tādēļ katra apzinīga pilsoņa visaugstākais pienākums – rūpēties par savas valsts drošību un tautas labklājību. Latvijas Aizsardzības biedrība grib būt latvju tautas sirdsapziņas balss. Nākat talkā un palīdzat sekmēt Latvijas Aizsardzības biedrības darbību. Ar to jūs būsat palīdzējuši paši sev. 

Lai iegūtu līdzekļus savu mērķu sekmēšanai, Latvijas Aizsardzības biedrība sarīko Latvijas valsts proklamēšanas svētkos 18. novembrī š. g. ziedojumu vākšanu ar bundžiņām visā valstī. 

Pilsoņi! Neaizmirstiet, ka tikai tad būs miers un drošība garantēti, ja ienaidnieks mūs redzēs vienprātīgus un stiprus. Atminaties veco romiešu gudro sakāmu vārdu "Sivis pacem – para bellum", t. i., "Ja gribi mieru, esi gatavs uz karu".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.