1963. gada 15. novembrī. Pirms 60 gadiem dienas laikā izcēlās ugunsgrēks 19. gadsimta vidū neogotikas stilā kapitāli pārbūvētās Lielās ģildes jeb tolaik Latvijas PSR Valsts Filharmonijas lielajā ēkā.
Tā bija pirmā plašākā ugunsnelaime Vecrīgā kopš Otrā pasaules kara un līdz Rīgas pils degšanai 2013. gada 20. jūnijā ilgu laiku vienīgā. Degšana sākās zālē no it kā gados vecās apkopējas ieslēgta un aizmirsta ūdens sildītāja vai elektriskās plītiņas. Vispirms aizdegās skatuves aizkari, tad liesmas uzkāpa bēniņos un jumta konstrukcijās. Ugunsdzēsējus izsauca, kad degšana jau ritēja gandrīz trīs stundas un virs kapara skārda jumta pacēlās dūmi. Dzēsējiem atbraucot, izrādījās, ka spiediens pilsētas ūdensvadā ir pārāk vājš, un nācās izvilkt divas maģistrāles no Daugavas. Karstuma dēļ ugunsdzēsēji nespēja piekļūt uguns perēklim un strādāja tikai pie logiem un uz jumta. Kad trīs smagās zāles lustras norāva pussadegušās griestu konstrukcijas, no jumta, no aptuveni desmit metru augstuma nogāzās četri ugunsdzēsēji. Viens no tiem gāja bojā, divi tika smagi ievainoti.
Pēc sešu stundu ilgās dzēšanas no Lielās ģildes pāri palika praktiski vien ārējās sienas. Padomju prese par to nerakstīja, taču notikušajam bija daudz liecinieku.
Latviešu sabiedrībai vēsturiskās ēkas nodegšana radīja šoku. Pilsētā ilgi klīda baumas, ka dedzināšana bijusi ļaunprātīga un vainojami "krievi". Atbildīgo meklēšana notika arī Rīgas pārvaldības padomju struktūrās. Darbu zaudēja Rīgas ugunsdzēsības pārvaldes priekšnieks. Trimdu dzelzs priekškara apstākļos vēsts par Filharmonijas degšanu sasniedza tikai nākamā gada janvāra beigās. Rietumvācijā iznākušā "Latvija", piemēram, atzīmēja, ka "iepriekšējā vakarā Ģildes zālē bijis simfoniskā orķestra koncerts, ko diriģējis no radiofona padzītais Leonīds Vīgners". Ēkas iekštelpas 1964.–1966. gadā rekonstruēja, un tās ieguva mūsdienu izskatu. Jāpiebilst, ka Lielo ģildi vēl 30. gadu beigu Kārļa Ulmaņa valdības uzsāktās Vecrīgas pārbūvēšanas kampaņas laikā plānoja nojaukt kā "novecojušu", vietā uzceļot "modernu ēku kongresiem".
Brīvā zeme, 1923. gada 15. novembrī
Vēl par ārzemju speciālistu ievešanu, Beidzamā laikā dotas vairākas atļaujas ārzemnieku speciālistu ievešanai. Tā atļauts ievest lietpratējus - speciālistus alumīnija pulierēšanā, lai še iesāktu dažādu priekšmetu ražošanu no alumīnija. Tāpat dota atļauja lietpratēju ievešanai termometru, aerometru un citu tamlīdzīgu priekšmetu izgatavošanai. Še bij vairāki šādi speciālisti, bet tie aizbraukuši uz Kauņu, kur lielāka peļņa. Šie lietpratēji vajadzīgi valsts papīru spiestuvei. Bez tam vēl atļauts iebraukt vairāku ārzemju firmu montieriem ārzemēs nopietko masīnu uzstādīšanai. Lietpratējiem ārzemniekiem dota atļauja uzturēties Latvijā 6 mēnešus.