2003. gada 14. novembrī. Pirms 20 gadiem Jelgavā skvērā pie Sv. Trīsvienības baznīcas torņa atklāja pieminekli pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem (1859–1927).

Reklāma

Tas notika laikā, kad Rīgā pilnā sparā strīdējās par pieminekli J. Čakstes dēlam Konstantīnam Čakstem (1901–1945), kurš Otrā pasaules kara laikā vadīja Latvijas Centrālo padomi, kas par mērķi bija izvirzījusi neatkarības atgūšanu. Bet tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis Jelgavā – pilsētā, ar kuru pirms Pirmā pasaules kara saistījās J. Čakstes kā advokāta un latviešu sabiedrības aktīvista darbība – joprojām ir praktiski vienīgā piemiņas vieta pirmajam Latvijas valsts galvam, ja neskaita memoriālu Rīgas Meža kapos. Pieminekli veido bronzas figūra un granītā kalta uzlecoša Saule kā jaunās Latvijas valsts simbols. 

Uz pieminekļa J. Čakstes vārdi: "Latvijas valsts izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā palikusi stipra caur latviešu tautas vienprātību un plauks un zels tālāk." 

Jelgavā piemineklis prezidentam bija slējies arī pirms kara. 1931. gadā to uzstādīja iepretī Pētera akadēmijai, taču kara laikā šis objekts gāja bojā. Par nepieciešamību godināt J. Čaksti Rīgā runāja vēl pagājušā gadsimta 30. gados, kad apsvēra iespējas pēc pieminekļa "neliela attēla veidā" iepretī Rīgas pilij vai pie Apgabaltiesas (mūsdienās Augstākās tiesas) ēkas, kur tagad piemineklis Gunāram Astram. 1937. gadā Jāņa Čakstes piemiņas fonda komitejas rīcībā pat bija 20 tūkstoši latu darbu sākšanai. Vēstures tālākie notikumi procesu apturēja. Arī mūsdienās jau vairākus gadus notiek runas par piemiņas vietu Daugavas krastā uz AB dambja, taču praktiska darbība neseko. Pieminekļa atklāšanai Jelgavā 14. novembri izvēlēja, jo šajā dienā 1922. gadā J. Čaksti pirmo reizi ievēlēja par Valsts prezidentu. Atklāšanas ceremonijā piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, atjaunotās Latvijas Valsts pirmais prezidents Guntis Ulmanis un ap 30 Čakstes dzimtas locekļu.

Dienas Lapa, 1923. gada 14. novembrī

Ulmales Labragus. Senatnes atliekas. Jūrmalā pie Ulmales muižas 1 trešdaļu verstes no Liepājas-Ventspils lielceļa atrodas akmens, kurš agrāk kalpojis kādam reliģiskam nolūkam. Šis senatnes piemineklis ir apaļš formā – diametrs 120 cm, augstums 85 cm. Vidū dobums – 16 cm dziļš un 1 cm plats. Akmens atrodas ganību vidū un apgāzts uz sāniem. Kāds 90 gadu vecs vietējs iedzīvotājs pastāsta sekošo: akmeni sauc par "Dievekli" jeb "Dievekļa akmeni". Kad es biju zēns, tad tāds vecis, kam bija 90 gadu, stāstīja, ka senāk akmeņa iedobumā stāvējis vēl otrs akmens, tas bija tāds kā ķēms, kā cilvēks. Senāk pie akmeņa notikusi dievkalpošana. Agrāk akmens stāvējis stāvus. Tagad viņš apgāzts, jo no akmeņa gribējuši izkalt dzirnakmeni. Akmeni tagad nofotografējuši pieminekļu aizsardzības darbinieki un par viņa aizsardzību tiks gādāts. Līdz šim akmens bij aizmirsts, bet tagad pie viņa jau dodas ekskursanti, starp citu skolas pat no 25 verstu attāluma.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.