1923. gada 10. novembrī. Pirms 100 gadiem Japānā kāda fermera mājās piedzima akitas šķirnes suns, kuram bija lemts kļūt slavenam, kā uzticības etalonam stiprināt ķeizariskās Japānas ideoloģiju un japāņu kultūrā būt par apbrīnotu tēlu arī mūsdienās.

Reklāma

Kucēns drīz pēc dzimšanas nonāca pie Tokijas universitātes lauksaimniecības profesora Hidesaburo Ueno, kurš to nosauca par Hačiko (Astotais). Profesors rītos devās uz Tokijas rajona Sibujas staciju, lai brauktu uz darbu. Kad Hačiko paaugās, viņš savu saimnieku ik rītu pavadīja uz staciju un pēc tam punktuāli ieradās sagaidīt pulksten trijos. Tā tas turpinājās aptuveni pusotru gadu, līdz 1925. gada 21. maijā Ueno lekcijas laika nomira no asinsizplūduma smadzenēs. Hačiko to nesaprata un turpmākos deviņus gadus, deviņus mēnešus un 15 dienas turpināja ierasties Sibujā laikā, kad parasti atbrauca viņa saimnieks. Suns nogaidīja līdz vakaram, tad devās nakšņot uz profesora mājas sliekšņa, lai nākamajā dienā ierastos atkal. Kaut sākumā stacijas darbinieki viņu dzina prom un bija mēģinājumi atdot Hačiko citiem saimniekiem, suns savus paradumus nemainīja un pamazām kļuva par apbrīnas objektu. Visvalsts slava pie tā atnāca 1932. gadā, kad viens no Ueno studentiem, kurš aizrāvās ar akitu pētniecību, publikāciju par uzticīgo suni ievietoja ietekmīgajā Japānas laikrakstā "Asahi Shimbun". 

Daudzi nu devās uz Sibujas staciju ar mērķi apbrīnot, pabarot vai samīļot Hačiko. Suns kļuva par simbolu japāņu augsti vērtētajai uzticībai ģimenei un pienākumam, lojalitātei saimniekiem. 

Ņemot vērā japāņu dievinošo attieksmi pret imperatoru, Hačiko noderēja, lai viņu uzstādītu par paraugu, kādai jābūt pilsoņa uzticībai valsts augstākajai personai. Turklāt Hačiko pārstāvēja tīri Japānas cilmes suņu šķirni. Par cildeno suni skolotāji stāstīja skolās un vecāki saviem bērniem. Kad dzīvnieks 1935. gadā nomira 11 gadu vecumā, viņu kremēja un apbedīja līdzās saimniekam kapsētā. Taču leģenda turpina dzīvot, un Japānā šim neparastajam sunim ir veltītas vairākas skulptūras. 8. martā, kas ir Hačiko nāves diena, suņu mīļotāji Sibujas stacijā tradicionāli pulcējas uz piemiņas brīdi.

Latvija, 1923. gada 10. novembrī

Jauna papīrnauda. Prof. R.Zariņš izgatavojis un iesniedzis finanšu ministrijai zīmējumus 1, 2 un 5 latu papīra naudas zīmēm, kuru drīzumā domā drukāt un laist apgrozībā. Jaunās naudas zīmes būs nelielas, iegarena formāta. 1 lats pa daļai gaišbrūnā, pa daļai iepelēkā krāsā. Priekšpusē abās malās liels skaitlis "1", kuram pārrakstīts "Lats". Apakšā gada skaitlis. Otrā pusē mazais valsts ģerbonis kā vairogs ar zobenu ozollapu vainagā. Skaitlim "1" ievīts "Ls". 2 latiem puse zilganā, puse iezaļganā krāsā. Pirmā puse gandrīz pilnīgi līdzinās 1 latam, bet otrā pusē mazais valsts ģerbonis, ievīts ozollapās, zem tā ierāmējumā baļķis ar iecirstu cirvi, enkurs, muca, preču sainis. Visos stūros skaitlis "2". 5 lati pelēki zaļganā un pelēki violetā krāsā. Vidū lauku aina: pļāvējs labības druvā, kūlīši statiņos. Apakšā ozollapām rotāts ģerbonis.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.