1933. gada 13. novembrī. Pirms 90 gadiem Valkas apriņķa Trapenes pagastā kalpa ģimenē piedzima dzejnieks Ojārs Vācietis – iekšēju pretrunu pilnais, bet laika pārbaudi izturējušais padomju laikmeta dzejdaris, kura personība un 17 krājumos apkopotā dzeja turpina saistīt.

Reklāma

Turklāt vairākums O. Vācieša dzejoļu viņa dzīves laikā netika publicēti, jo autors dažādu iemeslu dēļ uzskatīja, ka publicēšanai derīgs tikai katrs desmitais. O. Vācietis no dedzīga komjaunieša un komunisma cēlāja, pamazām grūstot ideāliem un augot vilšanās un vainas sajūtai, evolucionēja līdz pirmajam starp latviešu padomju literātiem, kas, kaut zemtekstos un mājienos, tomēr atļāvies atsegt padomju režīma demagoģisko būtību. Bet viņa pirmā publikācija atrodama žurnāla "Bērnība" 1949. gada oktobra numurā. Tas ir trīs pantiņu dzejolis "Traktorists": "Vēja šalkās žūžo mežs./ Rīts vai vakars, diena gara,/ Laukā plašā dzīve mana./ Vēsais avots slāpes dzeš./ Aru, aru lauku plašo,/ Motors skarbu dziesmu dzied/ Lemess apgriež zemi aši,/ Kokos rudens lapas zied./ Vienmēr pirmais raitā darbā/ Traktorists drīz slavens kļūst./ Dienā saulainā vai skarbā/ Traktors trejas normas gūst." Nākamais dzejnieks to parakstījis kā "Ojars Vītols" no Gaujienas vidusskolas. Jāpiebilst, ka vidusskolas periodā Ojārs Vācietis bija padomju sociālistiskajai iekārtai absolūti uzticīgs komjaunatnes sekretārs, kura "modrība" diemžēl noveda arī pie skolasbiedra Jāņa Gubāta denunciācijas čekai, veicinot Gubāta represēšanu. 

Pieļaujams, ka nākamais "komjauniešu dzejnieks" nebija vēlējies Gubāta arestu, un šis notikums, reizē ar 1949. gada marta izsūtīšanām, viņā iesēja sajūtas, kuras nākamajos gados tikai auga. 

Pirmais dzeju krājums "Tālu ceļu vējš" O. Vācietim iznāca 1956. gadā, bet 1966. gada krājumā "Elpa" literatūrzinātnieki jau saskata vilšanās un protesta gara parādīšanos. Tobrīd arī viņš bija izjutis, ko nozīmē un kādas sekas ir kompartijas funkcionāru aizrādījumiem par "kļūdām". Uzskata, ka 1968. gada notikumi Čehoslovākijā O. Vācieti salauza gan kā dzejnieku, gan personību. Sekas – aizvien lielāka noslēgšanās sevī, beidzot pilnībā aptverot, kādai iekārtai līdz šim ticējis, ko apdziedājis. "Atšķirībā no tik daudziem, kas kolaborēja diendienā un visās dzīves jomās, viņš savu kļūdu apzinājās," O. Vācieti raksturojusi literāte Gundega Repše.

Strādnieku Avīze, 1923. gada 13. novembrī

Plūdi uz laukiem. Ventā pie Kuldīgas 7. novembrī ūdens bija cēlies 21 pēdas virs normālā, nodarīdams lielus zaudējumus koku tirgotājiem. Ventspilī sadambējušies pie tiltiem vairāki tūkstoši baļķu un liels vairums stutmalkas, kuri draud aiziet jūrā. Zemgalē nemitīgais lietus pārplūdinājis visas zemākās vietas. Lielupē ūdens stāvoklis pacēlies līdz 102 cm virs normālā. Mazākās upītes applūdinājušas pat ceļus. 

Lauku ceļi nonākuši tādā stāvoklī, ka satiksme vairs nav iespējama. 

Tvaikoņu satiksme notiek līdz Bauskai. Plūdi Gaujā pārrāvuši ragatu Gaujas kanāla galā, tā ka aizplūdināti jūrā vairāki simti baļķu un lielāks daudzums stutmalkas, kas pa ceļam uz jūru izpostījuši arī daudzus zvejas tačus.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.