1964. gada 11. janvārī. Pirms 60 gadiem ASV Sabiedrības veselības pārvaldes priekšnieks Luters Terijs publiskoja viņa vadītās īpašās komisijas divu gadu pētījumu rezultātus par smēķēšanas ietekmi uz cilvēka veselību.

Ziņojums izraisīja milzu interesi un plašas diskusijas visā pasaulē, iekustinot pretsmēķēšanas kustību ne vairs atsevišķu indivīdu, bet jau valstu līmenī, kaut autoritatīvu mediķu paziņojumi par to, ka tabaka izraisa plaušu vēzi un hronisku bronhītu, apritē sāka regulāri parādīties jau 50. gadu beigās un 1962. gadā ar līdzīgu pētījumu bija nākusi klajā britu Karaliskā ārstu koledža. Taču šos brīdinājumus ātri aizmirsa, kamēr doktora Terija komisijas secinājumu publicēšana medijos deva reālu rezultātu. Pētījums noskaidroja, ka viena vecuma grupā mirstība smēķētāju vidū ir par 70% augstāka nekā nesmēķētājiem, ka cigaretes veicina plaušu, kakla, barības vada un mutes vēzi, bronhītu, augstu asinsspiedienu un rada citas sirds un asinsvadu slimības. Mērenam smēķētājam ir līdz desmit reižu lielākas izredzes saslimt ar vēzi nekā nesmēķētājam, bet kaislīgam smēķētājam pat divdesmit reižu lielākas. Nikotīna kaitīguma ziņā starp cigaretēm, cigāriem vai pīpi nav lielas starpības. Sieviešu smēķēšana grūtniecības laikā paaugstina iespēju laist pasaulē bērnu ar samazinātu svaru. 

Pētījums balstījās novērojumos par 1,123 miljoniem amerikāņu un sniedza arī detalizētu ainu par sakarībām starp izsmēķētu cigarešu skaitu dienā un mirstību. 

Piemēram, 4–5 cigarešu dienā smēķētāju mūža ilgums no nesmēķētāja īpaši neatšķīrās, taču, ja tās bija 10 cigaretes dienā, tad nāves iespēja palielinājās par 40%. Lēš, ka desmit gadu laikā pēc Terija ziņojuma smēķēšanu atmeta aptuveni 29 miljoni amerikāņu. Kaitīgo paradumu aizliedza visos ASV vilcienos, bet armija svītroja cigaretes no armijas apgādes sarakstiem. Aviokompānijas un restorāni sāka ieviest īpašas zonas smēķētājiem, kas agrāk netika praktizēts. Tikmēr tabakas industrija vēl 70. gados turpināja atkārtot, ka smēķēšanas kaitīgums “nav pierādīts”, un norādīja uz miljoniem darba vietu, ko tās rada tabakas plantācijās, fabrikās un cigarešu izplatīšanas tīklā.

Latvijas Vēstnesis, 1924. gada 11. janvārī

Pilsētu ģerboņi. Heraldiskā komiteja pēc svētku pārtraukuma noturēja atkal sēdi 8. janvārī. Galīgi pieņēma ģerboņu projektus Daugavpils, Ludzas, Alūksnes, Rūjienas un Smiltenes pilsētām. No pilsētu puses iesūtītos Daugavpils un Ludzas ģerboņu projektus atraidīja. Līdz šim galīgi pieņemti ģerboņu projekti visām pilsētām, izņemot Cēsis, Dobeli un Talsus. Pēdējo divu pilsētu projektus komiteja atraidījusi un jauni projekti vēl nav iesniegti, bet Cēsu pilsētas valde novilcinājusi savu atsauksmi ģerboņa jautājumā. No miestiem ģerboņa projekts apstiprināts tikai Ainažiem. Ģerboņu zīmējumu pagatavošanu komiteja nodos mūsu mākslas augstskolas audzēkņiem, atlīdzinot par šo darbu pa Ls 30.00 no katras pilsētas.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.