1994. gada 5. janvārī. Pirms 30 gadiem Latvijas Ārlietu (ĀM) ministrija izplatīja oficiālu paziņojumu, norādot, ka Latvijas mērķis ir kļūt par NATO dalībvalsti:

"Sadarbība ar NATO un tās atsevišķām dalībvalstīm politiskajā un drošības jomā ir būtiska mūsu valsts ārpolitikas prioritāte, kuras galamērķis ir kļūt par NATO dalībvalsti, pakāpeniski iekļaujoties Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas politiskajās un militārajās struktūrās. Ārlietu ministrija aicina NATO dalībvalstis sadarboties, lai radītu nepieciešamos priekšnoteikumus pēc iespējas ātrākai Latvijas uzņemšanai Ziemeļatlantijas Aliansē." Šajā paziņojumā bija pausts atbalsts arī Lietuvai, kas tobrīd, kā uzskatīja, NATO sapnim atradās mazliet tuvāk nekā Latvija un Igaunija. Vēstījuma konteksts bija NATO valstu un valdību vadītāju tikšanās Briselē 1994. gada 10. janvārī, no kuras Austrumeiropas un Baltijas valstu politiķi gaidīja pozitīvus signālus un arī saņēma slaveno frāzi – "NATO durvis ir vaļā" –, frāzi, ko izteica alianses ģenerālsekretārs Manfrēds Verners un kas turpmākajos gados kādā brīdī sāka izklausīties bezcerīga un banāla. 

Šajā sanāksmē paziņoja arī par NATO un ārpusalianses valstu sadarbības programmu "Partnerattiecības mieram" (PfP), kā arī Ukrainas nodomu atteikties no kodolieročiem, kas kopš padomju laikiem atradās tās teritorijā. 

Latvijas ĀM paziņojums šķita ļoti ambiciozs, jo tobrīd pat Polijas un Čehijas uzņemšanu aliansē uzskatīja par tālu sapni. Cerēja, ka varbūt NATO kā vienīgo no Baltijas valstīm reiz uzņems Lietuvu, kas 90. gadu sākumā starp trim baltiešiem bija militāri spēcīgākā. Turklāt Lietuva robežojās ar Kaļiņingradas apgabalu un bija it kā vairāk apdraudēta. Arī NATO sākotnēji šķita pretimnākošāka Viļņai. Bijušo PSRS satelītvalstu un republiku iekļaušanās aliansē šķita fantastika ne tikai Krievijas iebilžu dēļ, bet arī tāpēc, ka to armijas neatbilda NATO standartiem un būtu grūti iekļaujamas kopējā sistēmā.

Dienas Lapa, 1924. gada 5. janvārī

Latvijas konsula brīdinājums. Rīgā, 4. janvārī Latvijas konsulārais aģents Havannā (Kubā) Mežs piesūtījis ārlietu ministrijai rakstu, kurā brīdina no izceļošanas uz Kubas salu. Ziņas par to, ka Kubas valdība nodomājusi audzēt salā linus un šai nolūkā kolonizēt vairāk desmit latviešu ģimenes, esot pilnīgi nedibinātas. Konsulārais aģents izsaka aizdomas, ka šīs baumas izplata kādas spekulatīvas organizācijas aģents, lai aizdabūtu uz Kubu lētu darba spēku. Turpretim tirdzniecības sakari ar Kubu ir iespējami, piemēram, mūsu sviesta eksports. Grūtības rada transporta jautājums, kuru varbūt izdosies nokārtot.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.