1974. gadā 10. oktobrī. Pirms 50 gadiem svinīgā mītiņā ar Latvijas PSR valdības un Rīgas pilsētas izpildkomitejas vadības pārstāvju līdzdalību, piedaloties "Baltijas transporta celtniecības tresta celtniekiem, aviatoriem un Latvijas galvaspilsētas darbaļaužu pārstāvjiem" tika atklāta jaunā lidosta "Rīga".

Reklāma

Bija ieradies arī PSRS civilās aviācijas ministra vietnieks N. Ratņikovs. Atklāšanas lentīti pārgrieza Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs Jurijs Rubenis. Jaunās lidostas kompleksa būve Kalnciema ielas galā pie Mārupes bija sākusies vēl 1965. gadā – vietā, kuru par perspektīvu tādiem mērķiem uzskatīja jau 30. gados. Spilves un pusmilitārās Rumbulas lidlauku skrejceļi augošajām civilās aviosatiksmes prasībām un tehnikai vairs neatbilda. Ēku projektēja specializētas institūcijas Ļeņingradā (Sanktpēterburgā) un Maskavā, kamēr interjerus veidoja mākslinieki Aleksandrs Stankevičs un dizainers Armīns Punka. 

Tam laikam ēkas iekārtojums un risinājumi bija izcilā līmenī. 

"Liela daļa iekārtas priekšmetu – mēbeles, kioski, bāru letes, kafejnīcu un restorānu apgaismes ķermeņi, pasažieru vizuālās informācijas zīmes piktogrammas un uzraksti, pat rūdīta stikla durvju vērtņu rokturi un atkritumu urnas – izgatavoti pēc autoru zīmējumiem," rakstīja "Literatūrā un Mākslā". Padomju laikmetam avangardiskais interjers pazuda 90. gadu pārbūvē, kad lidostu "Rīga" beidzot varēja saukt par starptautisku gaisa transporta mezglu, lielāko Baltijā. Bet 1974. gada 10. oktobrī pirmais pasažieru reiss pulksten 12.38 notika, protams, uz Maskavu. Regulāra aviosatiksme no un uz "Rīgu" sākās nākamajā, 1975. gadā. Pāris gadus pēc atklāšanas lidosta apkalpoja ap 2000 pasažieru diennaktī, tātad ap 730 tūkstošus gadā (mūsdienās tāds skaits atbilst nedaudz vairāk kā mēnesim). 

"Rīga" bija PSRS iekšzemes lidosta, ko izmantoja tikai valsts monopolkompānija "Aeroflot", un attiecīgi bija pakļauta augstākajām civilās aviācijas pārvaldes struktūrām Maskavā. 

Visi starptautiskie reisi varēja notikt praktiski tikai no Maskavas. Laikraksts "Rīgas Balss" 1976. gadā gan sapņoja: "Jaunajā piecgadē arī lidosta "Rīga" varēs pieņemt un atlaist "Boingus" un "Karavellas". Tad 81 Padomju Savienības pilsētai, kurp tagad lido Latvijas apkalpes, piebiedrosies Varšava, Berlīne, Stokholma un citu valstu galvaspilsētas." Tas tika rakstīts saistībā ar plāniem par lidostas otrās kārtas celtniecību, bet līdz 1991. gadam tās bija tikai fantāzijas.

"Zemgales Balss", 1924. gada 10. oktobrī

Dārdzības jautājums. Ministru kabinets dārdzības novēršanas jautājumā pieņēmis finanšu ministrijas priekšlikumu: izsniegt kredītus kooperatīviem labības iepirkšanai un dibināt Rīgā gaļas lopu biržu. Rudzu raža Amerikā un Krievijā bijuse vāja, kālab cenu krišana nav sagaidāma. Gaļas cenas Latvijā salīdzinot ar citām valstīm ir mērenas un būtu vēl lētākas, ja laimētos samazināt starpnieku lielo peļņu, kas tagad palaikam iztaisot līdz 50 procentu. Lai to novērstu, ministrija stāsies sakarā ar Rīgas biržas komitejas gaļas sekciju.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.