Zināms, cik vecas bija Imantā bojā gājušās meitenes

Trešdien, 1. oktobrī, Rīgā pie Imantas dzelzceļa stacijas, braucot ar nomātu elektrisko mopēdu, divas meitenes sadursmē ar vilcienu gājušas bojā. Portāls “lsm.lv” ziņo, ka viņas bijušas 13 gadus vecas.

"Latvijas dzelzceļš" informē, ka meitenes ar elektromopēdu šķērsoja pārbrauktuvi brīdī, kad tā bija slēgta. Viens vilciens bija apstājies Imantas stacijā, bet pretējā virzienā stacijai tuvojās otrs vilciens. Lai arī vilciena mašīnists pielietoja pēkšņo bremzēšanu un brīdināja ar skaņas signālu, liktenīgo sadursmi nebija iespējams novērst.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ziņoja, ka vēl pirms mediķu ierašanās viena meitene notikuma vietā jau bija mirusi. Trīs mediķu brigādes centušās glābt arī otru cietušo, taču gūtās traumas bija pārāk smagas. 

Valsts policija sākusi kriminālprocesu un izmeklē negadījuma apstākļus. Tāpat tikšot  skaidrots, kādu profilu meitenes izmantoja, lai iznomātu nomas transportu. Uzņēmuma "Ride Mobility", kam pieder iznomātais transportlīdzeklis, noteikumi noteic, ka pakalpojumu drīkst izmantot tikai pilngadīgas personas. Kā vēsta Latvijas Radio, Valsts policijas pārstāve Līna Bagdone skaidrojusi, ka šis transportlīdzeklis, ar kuru pārvietojās jaunietes, ir traktējams kā velosipēds. Ceļu satiksmes likuma 24. panta 4. daļa noteic, ka piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu patstāvīgi personai vecumā no 10 līdz 17 gadiem atļauts, ja tai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Taču konkrētajam elektriskajam mopēdam pats šis uzņēmums jau ir noteicis nomas vecumu tikai no 18 gadiem.

CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis sarunā ar Latvijas Radio arī uzsver – par šo braucamrīku izmantošanu patlaban var slēgt līgumus tikai pilngadīgie. Taču ielās bieži redzams, ka pusaudži lieto šo transportu, tas nozīmē, ka kādi pieaugušie dalās ar savu lietotāju informāciju, par ko ir jāuzņemas atbildība. Irbītis uzskata, ka policijai ir būtiski jāpastiprina šo braucēju vecuma kontrole arī uz ielām. Daudzkārt norādīts, ka ar šiem elektriskajiem transportlīdzekļiem nedrīkst vienlaikus braukt divas un vairāk personas, jo tas būtiski apgrūtina vadāmību. Irbītis teic – ja cilvēki redz uz ielām šādu pārkāpumu, tad arī būtu jāziņo policijai.

Uzņēmuma "Ride Mobility" izpilddirektors Edgars Jākobsons ziņu aģentūrai LETA teicis, ka meklē tehniskus un juridiskus risinājumus, lai novērstu gadījumus, kad nepilngadīgie izmanto vecāku vai citu personu datus.

Pēc traģiskā notikuma Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs rosinājis apspriedi ar atbildīgajām institūcijām par stingrāku elektrisko mopēdu kontroli. Viņaprāt, pašvaldībām ir jādod izvēle pašām pieņemt lēmumu aizliegt šiem mopēdiem braukt pa ietvēm. Uzņēmums gan skaidro, ka tie ir mazjaudas elektriskie velosipēdi, tāpēc uzņēmuma ieskatā drošības dēļ šiem e-velosipēdiem ir jāatļauj braukt gan pa velojoslām, gan veloceliņiem, kā arī, kur tie nav pieejami, pa trotuāru, ievērojot atbildīgu ātrumu. Komersants uzskata, ka pārvietošanās tikai pa brauktuvi nav drošs risinājums.

 V. Kleinbergs arī vērsies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar lūgumu izvērtēt iespēju izņemt "Ride Mobility" braucamrīkus no aprites. Kā preses konferencē teica Kleinbergs, ja šie braucamie tiktu klasificēti kā mopēdi, tad bērni tos izmantot nedrīkstētu un to lietotājiem būtu nepieciešams iegūt vadītāja apliecību. Līdz ar to, ja "Ride Mobility" līdz šim nebūtu tik agresīvi iestājies par to, ka viņu nomā pieejamie braucamrīki ir nevis mopēdi, bet pašgājējvelosipēdi, šī traģēdija nebūtu notikusi, pārliecināts Rīgas mērs. Kleinbergs aicināja uzņēmējus – ja viņi vēlas pasargāt bērnu dzīvības, aizvākt šos braucamos no ielām.

Mērs arī uzdevis Ārtelpas un mobilitātes departamentam apsekot visas gājēju pārejas pāri dzelzceļam un rast risinājumus, lai uzlabotu drošību, piemēram, ierīkojot barjeras, kas neļauj viegli šķērsot sliedes.

V. Kleinbergs nākamnedēļ plāno doties uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, lai iesniegtu grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka aizliegumu šādiem transportlīdzekļiem pārvietoties pa ietvēm.  Kleinbergs gan atzina, ka minētie grozījumi likumā konkrētajā traģēdijā nebūtu pasargājuši bērnus, jo viņi pārvietojās pa ielas braucamo daļu.

Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs preses konferencē informēja, ka konkrētais braucamrīks bija piereģistrēts kā velosipēds, līdz ar to nekas neliedz jauniešiem ar to braukt.

Kopumā šogad Rīgas Pašvaldības policija fiksējusi 149 pārkāpumus, kurus ir veikuši mikromobilitātes rīku lietotāji. Tajā skaitā ir ne tikai gadījumi, kad braucamos izmanto nepilngadīgie, bet arī dažādi citi satiksmes pārkāpumi.

Latvijā šogad uz un pie dzelzceļa sliedēm dzīvību zaudējuši septiņi cilvēki, aģentūru LETA informēja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārstāvji. Vēl deviņi cilvēki šogad uz un pie dzelzceļa sliedēm ir guvuši traumas. Lielākā daļa nelaimes gadījumu notikuši pašu cietušo vai bojāgājušo neuzmanības vai pārgalvības dēļ.

LDz atgādina, ka dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības zona, tādēļ pirms sliežu šķērsošanas vienmēr ir jāpārliecinās, vai no abām pusēm netuvojas vilciens. Tāpat ir jāiegaumē, ka vilcienu nav iespējams uzreiz apturēt. Vilcienu bremzēšanas ceļš atkarībā no to pilnās masas var sasniegt līdz vienam kilometram, un sadursmi nav iespējams novērst, jo vilcienam nav manevrēšanas iespēju. LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners uzsver, ka dzelzceļa sliedes pie sarkanā aizliedzošā signāla ir aizliegts šķērsot visiem satiksmes dalībniekiem – gan autotransportam, gan gājējiem, gan velosipēdistiem un pārējiem.