8.2 °C
Apvienotajā Karalistē laista klajā pazīstamā BBC pētnieciskā žurnālista Nika Steipltona grāmata "How to beat scammers", latviski – "Kā pārspēt krāpniekus", kurā sīki izskaidrots, kā darbojas dažādas krāpnieku shēmas, kā tās atpazīt un kā no tām izvairīties. Gan grāmatā, gan vairākos Steipltona rakstos britu medijos minēta tieši Latvija.
"Mūlis pārskaita upura naudu uz cita mūļa kontu, kurš atņem no summas savu atlīdzību. Šis otrais mūlis nosūta naudu uz trešo kontu Apvienotajā Karalistē. Visi konti atrodas dažādās Lielbritānijas bankās. Visbeidzot, trešais mūlis veic starptautisku pārskaitījumu uz banku Latvijā. Šis mūlis nosūta to uz Taizemi. Taizemes mūlis beidzot nosūta upura naudu atpakaļ uz kontu Indijā, un tā nonāk pie krāpniekiem."
Parasti Latvija netiek iekļauta krāpnieku iecienīto valstu skaitā, un, sazinoties ar grāmatas autoru, izdevās nosakaidrot, ka Latvija minēta tikai kā piemērs.
Niks Steipltons: "Visbiežāk redzu tādas valstis kā Baltijas valstis – Igaunija, Latvija, tās parādās bieži. Nedomāju, ka tur ir kāds īpašs iemesels, ja neskaita to, ka tur ir krāpnieku kontaktpersonas. Pieņemsim, ka ir grupa krāpnieku, kas strādā ar telefonu zvaniem no Indijas. Tā ir bieža parādība, Indijai ir pamatīgas problēmas ar telefonu zvanu krāpšanām, iemesli ir diezgan dažādi un visai interesanti. Viņiem mēdz būt kontakti Eiropā, jo tur dzīvo liela Dienvidāzijas diaspora. Varbūt viņiem ir radi, kas dzīvo Rīgā, varbūt viņiem ir ģimene, kas dzīvo Tallinā. Vai viņiem ir draugi, kas dzīvo Berlīnē. Tad nu mūļu banku konti šajās valstīs ir gluži vienkārši tādēļ, ka tur ir viņu kontaktpersonas. Ja mēs apskatām dažādas vietas pasaulē, tad arī mūļu konti būs dažādās vietās."
Statistikas, kas apstiprinātu vai noliegtu konkrētas nacionalitātes personu iesaisti naudas mūļu darbībā, Latvijā nav. Ja skatās publiski pieejamos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) 2025.gada datus "Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības", tad iespējams uzzināt, ka Latvijā pašlaik uzturas 4773 indieši, no kuriem, visticamāk, liela daļa ieradusies studēt.
Naudas mūļu lietas statistikā netiek izdalītas atsevišķi, tomēr zināms, ka par naudas atmazgāšanu 2022. gadā tika uzsākti 395 kriminālprocesi, 2023. gadā jau tikai 236, bet pagājušajā gadā – 183. Līdz tiesai katru gadu nonāk ap 100.
Satversmes tiesnesis Juris Juriss uzskata, ka Latvijā naudas atmazgāšanas izskaušana notiek visai veiksmīgi un procesu skaits liecina par tiesībsargājošo iestāžu labo darbu, nevis samilzušu naudas atmazgāšanas problēmu: "Citreiz tā netaisnība notiek tajā formātā, ka, jo tu esi efektīvāks, jo tu vairāk konstatē un identificē šos gadījumus, jo vairāk par identificētajiem gadījumiem uzzina. Un, savukārt, ja tu esi pilnīgi neefektīvs, tev to gadījumu nav, ir tas latentums, par kuru visi runā, bet, lai to balstītu uz kaut kādiem datiem, to nevar izdarīt."
Savukārt Apvienotajā Karalistē Finanšu uzraudzības organizācijas FCA dati rāda, ka 2022. gadā slēgti 194 084 mūļu konti, taču tikai par 37% ziņots National Fraud Database, Nacionālajai krāpšanas datubāzei. Nav zināms, vai kāda no šīm lietām arī nonākusi līdz tiesai.
