Mediju sapieri. Vai Grenlande tiek pārdota?

Janvāra sākumā jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps nošokēja starptautisko sabiedrību un saniknoja Dānijas premjerministri Meti Fredriksenu, paziņojot, ka ASV vēlas pārņemt kontroli pār Grenlandi, kas ir autonoma Dānijas teritorija.

Neklusēja arī Grenlandes premjerministrs Mūte Egede: "Mēs nepārdodamies un nepārdosimies." Taču kādēļ Tramps pēkšņi ir sācis runāt par citai valstij piederošu teritoriju, kādēļ kādam varētu interesēt sala aiz polārā loka, ko par to domā dāņi un ko galu galā – paši grenlandieši? 

Zaļā zeme, kas nav zaļa

Grenlande, ko angliski izrunā kā Grīnlande – Zaļā zeme, nepavisam nav zaļa, jo 85% teritorijas klāj ledus. Par Zaļo zemi to 10. gadsimta beigās nodēvēja vikings Ēriks Rudais, kurš tur ieradās izciest sodu cerībā, ka tādējādi izdosies aizvilināt arī citus vikingus apmetņu veidošanai. 

Zinātnieki apgalvo, ka Grenlande, kas ir lielākā sala pasaulē ar 2,16 miljoniem kvadrātkilometru, pirms vairāk nekā 2,5 miljoniem gadu tik tiešām bijusi zaļa. Šobrīd tur dzīvo 56,7 tūkstoši iedzīvotāju (2024. gada dati), no kuriem 16 tūkstoši apmetušies galvaspilsētā Nūkā; 88% no tiem ir inuīti, Grenlandes pamatiedzīvotāji, kuriem ļoti nepatīk, ja viņus dēvē par eskimosiem. 

Grenlande, kas lieluma ziņā līdzīga Meksikai un Francijai kopā, bet iedzīvotāju skaita ziņā – Jelgavai, ir vismazāk apdzīvotā vieta uz Zemes, un ārpus apdzīvotajām vietām nav ne ceļu, ne mobilā telefona pārklājuma. 

Vēsturiskā piederība

Gadsimtu gaitā Grenlande pārmaiņus piederējusi te Dānijai, te Norvēģijai. 1933. gadā Starptautiskā tiesa Hāgā pasludināja, ka Dānijai ir pilnīgas tiesības uz Grenlandi. 1940. gadā tika noslēgta vienošanās ar ASV valdību par Grenlandes izmantošanu militārajām operācijām. 1941. gadā ASV okupēja Grenlandi un 1943. gadā tur iekārtoja ASV gaisa spēku bāzi, bet pēc kara beigām piedāvāja Dānijai simt miljonus dolāru par šo teritoriju, taču piedāvājums tika noraidīts. 

1953. gadā Grenlande tika konstitucionāli deklarēta kā daļa no Dānijas ar pašnoteikšanās tiesībām un saviem deputātiem Dānijas parlamentā. 

1982. gadā grenlandieši ar 53% pārsvaru nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Ekonomiskās kopienas, kurā kopā ar Dāniju nācās iestāties 1973. gadā. Kopš 2009. gada Grenlande pilnībā kontrolē savu dabas resursu ieguvi un daļēji ārlietas. 

Ar jaunu sparu ir atsākušās diskusijas par pilnīgu atdalīšanos no Dānijas, aptaujās 84% respondentiem atbalstot neatkarību. 

Tomēr pilnīga neatkarība no Dānijas radītu ļoti nopietnus ekonomiskos un drošības izaicinājumus, jo sala ir atkarīga no Dānijas subsīdijām – aptuveni 500 miljoniem eiro gadā. 

Grenlandē atrodami bagātīgi derīgo izrakteņu krājumi, kas nepieciešami elektronikas, bateriju, vēja turbīnu un militārās tehnikas ražošanai, tāpat arī zelts, dimanti, platīns un palādijs, urāns, nafta, gāze u. c. Iespējams, ka klimata pārmaiņas atvērs jaunus kuģošanas ceļus Arktikā, kas vēl vairāk palielina Grenlandes stratēģisko nozīmi, tādēļ tā ir īpaši interesanta ne tikai ASV, bet arī Ķīnai, Krievijai. 

Jau 2019. gadā Donalds Tramps pauda interesi par Grenlandes iegādi, taču Dānija to noraidīja. Nu pagājuši seši gadi, un Tramps atkal par to sāk runāt, pat piedraudot ar spēka lietošanu. 

Viena NATO dalībvalsts pret otru?

Lai labāk izprastu Grenlandes situāciju, Kembridžas Universitātes Ģeopolitikas centrs kopā ar Skota Polārās izpētes institūtu februārī sarīkoja diskusiju "Grenlandes ģeopolitika: pagātne, tagadne un nākotne", kurā eksperti no vairākām valstīm dalījās savā redzējumā.

Grenlande jau gadu desmitiem tiek uzskatīta par vērtīgu īpašumu tās militārās nozīmes un dabas resursu dēļ. 

Aukstā kara laikā Grenlande spēlēja būtisku lomu ASV militārajā stratēģijā, ļaujot tur izvietot nozīmīgas militārās bāzes, tostarp Tules gaisa bāzi, kas nu kļuvusi par galveno sastāvdaļu ASV raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmā. 

Diskusijā izskanēja bažas par Trampa neprognozējamo ārpolitiku, taču tika atzīmēts, ka ASV interese par Grenlandi sniedzas tālāk par Trampa prezidentūru un ir ilgtermiņa stratēģiskā prioritāte. Tā kā Grenlandei savas armijas nav, tad sadarbība ar NATO ir būtiska tās drošības stratēģijas daļa. Eksperti pieļauj iespēju, ka Grenlande nākotnē varētu izveidot krasta apsardzi. 

Nav tāda jēdziena – labāks kolonizators

Grenlandiešu un dāņu attiecības ir visai sarežģītas, jo paši grenlandieši dāņus uzskata par kolonizatoriem. Sāra Olsviga, Inuītu Polārās padomes starptautiskā vadītāja un bijusī parlamentāriete, uzsver, ka nav tāda jēdziena "labāks kolonizators": "Valdības [Dānijas un Grenlandes] ir vienojušās strādāt kopā, izvērtējot kolonizācijas sekas. Ne tikai sekas līdz 1953. gadam, kas ir formālās kolonizācijas ēras beigas, bet arī 

to, kas notika pēc tā, kad specifiskas programmas, tieši koloniālās programmas, radīja sistemātisku inuītu un grenlandiešu diskrimināciju gan Grenlandē, gan Dānijā."

Sāra Olsviga ir bijusi Grenlandes valdības sociālo lietu, ģimenes un dzimumu līdztiesības un tieslietu ministre, tādēļ viņai par diskrimināciju ir daudz sakāmā. Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados ar Dānijas valdības akceptu tika izvērsta dzimstības kontroles programma, kad pusei sieviešu un meiteņu auglīgā vecumā tika ievietotas pretapaugļošanās spirāles. Bieži vien spirāles tika ievietotas bez pašu sieviešu ziņas vai, ja meitenes bija nepilngadīgas, bez vecāku atļaujas. Tādēļ pagājušā gada martā 143 inuītu sieviešu grupa uzsākusi tiesvedību pret Dāniju. "Ir skaidri redzams, ka tā bija apzināta Dānijas valdības politika pēc tam, kad beidzās formālā koloniālisma ēra," secina Olsviga.

To, ka grenlandieši joprojām uzskata dāņus par kolonistiem, apstiprina arī diskusijas klausītājs, Kembridžas Universitātes modernās Eiropas vēstures students no Norvēģijas Leviss Andrē Košnass, kurš pats neilgu laiku strādājis Grenlandē: "Runājot par grenlandiešiem, parasti ar to domā inuītus, taču lielākā daļa grenlandiešu ir Grenlandes pamatiedzīvotāju sajaukums ar dāņiem, norvēģiem, islandiešiem, kuri savulaik ieradušies Grenlandē. Domāju, ka vispārējā nostāja Grenlandē pret dāņiem ir negatīva, taču tiešām viss ir daudz sarežģītāk, nekā vienkārši teikt, ka viņi tiek uzskatīti par sliktajiem. 

Lielākā daļa grenlandiešu akceptē faktu, ka viņi ir ziemeļvalsts un ka viņi ir saistīti ar Dāniju un citām Skandināvijas valstīm. Ir ģimenes saites, kultūras saites un ekonomiskās saites. 

Taču pret Dāniju izturas skeptiski, jo tā pret viņiem izturas netaisnīgi."

Grenlandieši savā būtībā esot ļoti sirsnīgi un viesmīlīgi, taču vispirms jāiegūst viņu uzticība. "Es teiktu, ka viņi ir vairāk introverti nekā vidējais skandināvs," atzīst norvēģu students. "Grenlandiešu kultūras iezīme ir laipnība un ģimeniskums, viņi augstu vērtē ģimeni, saites, kas vieno nelielās kopienas. Jāatceras, ka Grenlandes apdzīvotās vietas nav savienotas ar ceļiem, ir jālido vai jāizmanto ūdens transports, lai nokļūtu no viena ciema otrā. Un tas, manuprāt, viņus ļoti satuvina, viens otru uzmana, cits par citu rūpējas."

Dāņi neatkarības centieniem neiebilst

"Lielākajai daļai dāņu grenladietis saistās ar personu, kam ir ļoti nopietnas sociālās un apreibinošo vielu problēmas, dažkārt to uztver kā nākušu no atpalikušas kultūras," raksta "Humanityinaction.org", citējot populāru dāņu teicienu, ar ko apzīmē dzērāju, – "piedzēries kā grenlandietis". 

Diemžēl grenlandieši Dānijā joprojām tiek uzskatīti par "otrās šķiras pilsoņiem". 

"Yougov" šī gada janvāra aptaujā noskaidrots, ka 78% dāņu neatbalstītu Grenlandes pārdošanu ASV, bet 72% uzskata, ka lēmums jāpieņem pašiem grenlandiešiem, kas liek domāt, ka vairākums dāņu Grenlandes neatkarību atbalstītu, jo daudzi Dānijas ikgadējo subsīdiju dēļ Grenlandi uzskata par nevajadzīgu nastu.

Tomēr, ja nu Tramps tiešām pilnā nopietnībā gribētu nopirkt Grenlandi, tad pagaidām nav skaidrs, kurš tad būtu pārdevējs – Dānija vai Grenlande.

Viedokļi

Diskusijā brīdina par beigu signālu pasaules kārtībai

Ričards Pauels, Kembridžas Arktikas pētījumu profesors.

Foto: Ilze Kalve / Latvijas Mediji

Ričards Pauels, Kembridžas Arktikas pētījumu profesors: "Pēdējo nedēļu laikā esam dzirdējuši dažādus paziņojumus no ASV jaunā prezidenta saistībā ar ārlietām. Tiem ir grūti noticēt, tie ir teju neiedomājami, tādēļ jājautā, cik no tā ir patiesība, un cik tur ir tikai izrādīšanās pasaulei. Protams, nezinām, kas notiks tālāk, taču, ja Ukrainas un Izraēlas–Gazas jautājums tiks atrisināts tā, kā tas ticis ierosināts [no Trampa puses], tad tas būs bezprecedenta gadījums ģeopolitikā pēc 1945. gada."

Kristīna Spora, starptautiskās vēstures profesore no Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas.

Foto: Ilze Kalve / Latvijas Mediji

Kristīna Spora, starptautiskās vēstures profesore no Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas: "Ja tiešām viena dalībvalsts ar spēku ieņems teritoriju, kas pieder citai dalībvalstij, tad būs daudz jautājumu, jo 5. pantu šajā gadījumā piemērot nevar, jo tas notiks NATO ietvaros. Tas būs beigu signāls tai pasaules kārtībai, kādā esam dzīvojuši kopš 1945. gada, kopš Helsinkiem un Aukstā kara beigām. Pārsteidzoši, ka tā vietā, lai, sadarbojoties ar Dāniju, paplašinātos un attīstītu esošās iespējas, Tramps apstrīdēja Dānijas – mazākas NATO dalībvalsts – pozīciju. Taču Tramps apstrīd arī citu NATO dalībvalstu nostāju, piemēram, Ukrainas jautājumā!"

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes