Neziņojot Valsts policijai par sadursmi ar dzīvnieku, apdrošinātāji var būtiski samazināt KASKO atlīdzības summu

Vismaz pieci notriekti dzīvnieki dienā – tāda ir oficiālā statistika, taču šādu gadījumu realitātē ir daudz vairāk. Ne visi autovadītāji par sadursmi ar dzīvnieku ziņo policijai, taču pie apdrošinātājiem gan vēršas. Maijā šādu negadījumu bijis īpaši daudz – kāpēc tā, kā pareizi rīkoties, un ko speciālisti iesaka, lai šādu sadursmju iespējamību mazinātu, par to plašāk stāsta “360TV ZIŅneši”.

Pēdējos piecos gados policija fiksējusi vidēji 563 auto sadursmes ar meža zvēriem gadā. Ja to attiecina uz visiem teju 887 tūkstošiem autovadītāju, sanāk, ka šādai avārijai ir vien 0,06% iespējamība. Taču patiesībā šis procents ir lielāks. Ir jāņem vērā, ka statistika ir izkropļota, jo liela daļa autovadītāju, ja vien nav cietuši cilvēki, neziņo policijai par sadursmi ar meža dzīvniekiem. 

Uzskatāms piemērs – policijā pērn reģistrēti 385 gadījumi, tikmēr pieteikto KASKO atlīdzības pieprasījumu skaits sasniedz 1600 gadījumu par kopējo summu trīs ar pusi miljoni eiro jeb vidēji 2100 eiro par katru gadījumu. 

Auto īpašnieki par neziņošanu policijai vēlāk gan ļoti nožēlo, jo tas ietekmē apdrošinātāju izmaksāto KASKO atlīdzības apmēru.

Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs stāsta: “Mēs, ja nav ziņots policijai, kompensējam līdz pieciem tūkstošiem eiro lielus zaudējumus, kas mašīnai radušies. Notiekot sadursmei ar alni, lielākā atlīdzība šogad bija 15 tūkstoši. Ja klients nebūtu ziņojis policijai, tad viņš 15 tūkstošu vietā saņemtu 5 tūkstošus, bet 10 tūkstošu starpību nāktos segt pašam, jo viņš nav izpildījis to, ko prasa likums – izsaukt policiju pēc sadursmes ar dzīvnieku.”

Atsevišķi Saeimas deputāti rosina meža zvēru nodarīto skādi auto iekļaut Obligātajā civiltiesiskajā apdrošināšanā, taču problēma – no mežacūkas vai aļņa regresa kārtībā nepiedzīsi zaudējumu kompensāciju. Līdz ar to, ja grib dzīvnieku sadursmes risku noteikt apdrošināšanā kā obligātu – jāmaina visa apdrošināšanas sistēma valstī.

Jūnijā un jūlijā būtiski pieaug sadursmju risks ar jaunajām stirnām, bet, kad lauksaimniecības laukos nogatavosies raža, mežacūkas biežāk pārskries autoceļus. Vienlaikus Valsts mežu dienestā brīdina – Medību likumā ir pants par medību produkcijas piesavināšanos. Sods – līdz 250 eiro.

Tūlīt uz ceļiem parādīsies arī šogad dzimušās lapsas, jenotsuņi, kuri dezorientējoši meklēs barību un tuvosies autoplūsmai. Drošas braukšanas eksperti saka – šo un citu sīkdzīvnieku dēļ nav vērts riskēt strauji griezt stūri centienos izvairīties no sadursmes, jo pēc ļoti asa apbraukšanas manevra var rasties grūtības atgūt kontroli pār auto, avarējot grāvī vai piedzīvojot vissmagāko variantu – frontālā sadursme ar pretējā joslā braucošo auto.

Svarīgi atcerēties – vakara krēslā, naktī vai rītausmā jābrauc ar tālajām gaismām, jo redzamības katrs papildu metrs dod laiku drošāk noreaģēt, un arī jau krietnu gabalu uz priekšu varēs redzēt, vai ceļa malās neatstarojas dzīvnieku acis. Pamanot dzīvniekus, ir jābremzē, jo šim vienam zvēram var sekot vēl pārējais dzīvnieku bars. Mežacūkas, brieži un stirnas dzīvo baros. Turklāt mazāks ātrums radīs vieglākas sekas. Ja salonā ir spoži ekrāni, kas mazina fokusu ceļam, ir jāsamazina ekrānu spilgtums vai jāizslēdz pavisam.

Vairāk skaties video!