Nav vairs daudz laika atlicis līdz kārtējam braucienam uz Ukrainu, viena no mana dzīvokļa istabām jau līdz pusei pielādēta ar dažādām mantām, kas tiks vestas uz Ukrainas austrumiem. Tā kā nevaram sagādāt ieročus vai tankus, tā jokojot parasti saku ukraiņu karavīriem, vācam un vedam citas, lai arī ne tik dārgas, tomēr ļoti nepieciešamas lietas

Šoreiz plānoju tās nogādāt saviem labajiem paziņām no Nacionālās gvardes ātrās reaģēšanas brigādes “Rubež” 3. bataljona “Svoboda” 8. rotas, tāpat, iespējams, 95. desantnieku brigādes un vēl vienas citas rotas karavīriem. Iepriekš esmu sazinājies ar šo vienību karavīriem un saskaņojis viņiem vajadzīgās lietas. Tās ir pārsvarā aukstajā ziemā nepieciešamās lietas: ierakumu krāsniņas ar tām paredzētajām svecēm, guļammaisus, roku un kāju ķīmiskos sildītājus, gāzes prīmusu balonus ar degļiem, galvas lukturīšus (tikai tiem jābūt ar sarkano gaismas staru – to nespēj saskatīt pretinieks), zeķes (arī čaklo adītāju piegādātās), maskēšanās tīklus, pārnēsājamos lādētājus, konservus un šokolādi un vēl arī trīs dronus.

Tipisks skats latviešu brīvprātīgā dzīvoklī pirms brauciena uz Ukrainu.

Kravas savākšana var šķist gana nogurdinoša, jo viss prasa laiku, sākot ar mantu iegādāšanu, to pārvešanu, nešanu uz dzīvokli, tad krāmēšanu mašīnā. Kā parasti, automašīna ir pilnībā piestūķēta līdz griestiem. Nereti bijis tā, ka, pat ļoti gribot, nav iespējams papildus ievietot pat nelielus sainīšus. Kad tas paveikts un degviela mašīnā uzpildīta, var doties ceļā. 

Par laimi, Ukrainā vairs nav problēmu ar degvielas iegādi. 2022. gada vasarā uz turieni automašīnas piekabē līdzi vedām 200 litrus dīzeļa. 

Visā valstī papilnam uzpildes staciju, tajās pat patīkami iegriezties. Degviela lētāka nekā Latvijā par visiem 20–30 centiem, laba kafija un burgeri – uz pusi lētāki nekā pie mums. Arī Polijā viss kā parasti, lai gan allaž jābūt gataviem, ka uz ceļa pat tālu no robežas varat tikt apturēti, un nāksies uzrādīt policistiem dokumentus un pateikt, kurp braucat. Ja neesat gatavs braukt bez apstājas, allaž atradīsiet viesmīlīgu ceļmalas viesnīciņu. Nākamajā rītā ieteicams ilgi negulēt, jo nekad nevar prognozēt, cik daudz laika var prasīt robežas šķērsošana. Parasti gan iebraukšanai Ukrainā no Polijas vajag ne vairāk par pusotru līdz divām stundām (tas ir ātri), taču pagājušā gada vasarā reiz nācās nīkt rindā piecas ar pusi stundas. Jārēķinās, ka visā valstī spēkā ir komandanta stunda un, nepaspējuši laikus nonākt galamērķī, pēc tās varat nonīkt pie kāda posteņa līdz rītam.

Nacionālās gvardes ātrās reaģēšanas brigādes “Rubež” karavīri “Mazais” (no kreisās), “Loki” un “Vēsturnieks” – viņam līdzās dzīvesbiedre, “Zemessarga” autore Natalka Pozņaka-Homenko.

Ir prātīgi turēt karu tālāk no savas zemes, man šodien teica kāds bijušais Krievijas uzņēmējs, kas jau kopš 2014. gada saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā. Tieši viņš man atveda pieminētos trīs dronus. Tiekamies pirmo reizi, taču saprotamies teicami – man Latvijas, bet viņam Krievijas un Izraēlas dubultpilsonim viss vienlīdz skaidrs kā par karu Ukrainā, tā bezcerīgo situāciju Krievijā. Tās nākotne, visdrīzāk, ir melnā tumsā tīta, viņš uzskata, un tas, mēs īsi un ļoti vispārīgi esam pieskārušies Krievijas vēsturei, varētu būt iedēstīts jau mongoļu ordas laikā. Abi uzskatām, ka šis karš tik ātri vēl nebeigsies un būs nepieciešama milzu pacietība, lai palīdzētu noturēties ukraiņiem un līdz ar to arī mums šeit, aizmugurē.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.