16.1 °C
Šovasar paiet gads kopš mūsu valsts un tautas vislielākā garīgā pacēluma dienām – pagājušajā vasarā tradīcijas 150. jubilejas zīmē notika XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki. Toreiz kori un skatītāji pilnībā pirmoreiz pieskandināja "Sidraba birzi" – jauno rekonstruēto Mežaparka Lielo estrādi. Estrādes pilnīgu pabeigšanu gan svinēja jau 2022. gadā, un tās celtniecības izmaksas valstij un Rīgai kopumā mērojamas 100 miljonu eiro apjomā. "Kultūrzīmes" noskaidroja, kas starpsvētku posmā notiek Mežaparka estrādē, kā tā pavada šo vasaru.
"Ar visu savu mūža mīlu uz amatiermākslu un Dziesmu svētku procesu es tomēr negribētu, ka estrāde tiek turēta tukša vienīgi šīm vajadzībām. Projektam jādzīvo visu gadu, ziemu un vasaru, turklāt piepildījumam jābūt ne tikai kvalitatīvam, bet arī ekonomiski ļoti pamatotam. Te jādarbojas spēcīgai komandai, un nav tik svarīgi, vai tas būs Rīgas domes vai valsts un pašvaldības kopuzņēmums," tā 2020. gadā par estrādes nākotni teica toreizējais kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Kopš 2021. gada vasaras Mežaparka Lielo estrādi apsaimnieko Ziemeļrīgas kultūras apvienība, kuras sastāvā ietilpst arī VEF Kultūras pils un kultūras pils "Ziemeļblāzma". Tās mājaslapa pauž, ka apvienības darbinieki veido "Rīgas ziemeļu daļas kultūras dzīvi: pilnīgas un mūsdienīgas kultūras, tūrisma un biznesa piedāvājuma paketes Rīgas ziemeļu daļā, izstrādājot gan tūrisma, gan biznesa, gan kultūrvēstures izziņas maršrutus un piedāvājumus, iekļaujot šos kultūras centrus arī starptautiskā kultūras, tūrisma un biznesa apritē un nodrošinot Mežaparka Lielās estrādes teritorijas pieejamību sabiedrībai visa gada garumā."
Uz "Kultūrzīmju" jautājumu, kāpēc tā arī netika nodibināta atsevišķa struktūrvienība, kuras pārziņā būtu tikai Mežaparka Lielā estrāde, Ziemeļrīgas kultūras apvienības komunikāciju vadītājs montāžas, ekspluatācijas un tehniskajos jautājumos Ivars Epners atbild, ka apvienība galvenokārt tika dibināta tieši Lielās estrādes apsaimniekošanas vajadzībām, turklāt vienlaikus apvienojot arī VEF Kultūras pilī un kultūras pilī "Ziemeļblāzma" strādājošos speciālistus. Līdz tam Lielo estrādi gluži tāpat kā apkārtesošo parku apsaimniekojuši "Rīgas meži".
Kalendārs un reālā situācija
Ieskatoties publiski pieejamajos kalendāros, liekas, ka Lielā estrāde šo vasaru pavada diezgan rāmi. Piemēram, 1. jūnijā notika plaši apmeklētais "Lielais koncerts", šosvētdien ikvienam bez maksas gaidāms jauktā kora "SenRīga" un draugu kolektīvu sadziedāšanās koncerts "Tautasdziesmu viju apkārt savu tēvuzemi". Jūlija pirmajā nedēļas nogalē tam sekos otrais starptautiskais trīs dienu populārās mūzikas festivāls "Nostalgia Fest '24", kura pirmajā dienā uzstāsies britu kulta rokgrupas "Slade", "Smokie", "Sweet" un citi ievērojami mūziķi. Un pēc tā 9. jūlijā Lielajā estrādē gaidāma "Melo-M" Mega orķestra lielkoncerts. Tas arī viss, augusta kalendāra datumi stāv pavisam tukši.
Tomēr, izrādās, tā nebūt nav. Kā paskaidroja Ziemeļrīgas kultūras apvienībā, estrādes iekštelpas un arī ārtelpas tiekot izīrētas ļoti regulāri un pat ziemā esot nedēļas, kad visā kompleksā pasākumi notiekot visas septiņas dienas nedēļā. Tam piekrīt arī Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu svētku telpas ekspozīcijas vadītāja Iveta Grava: "Zinu, ka jau pildās 2025. gada plāni un te gaidāmi daudzi brīnišķīgi koncerti. Sākot ar pagājušo rudeni, estrādes telpās notiek ļoti, ļoti daudz semināru un konferenču. Katrreiz kā pievienoto vērtību savai darbībai dalībnieki nāk skatīties arī mūsu telpu. Liekas, ka par mums pat zina vairāk, nekā paši to nojaušam, lai arī reizēm esam smējušies un savu ekspozīciju saukuši par vislabāk glabāto noslēpumu Rīgā! Tiesa, cilvēki ir pieraduši, ka te tik daudzus gadus stāvēja tukšs, ka vēl nav atsākuši nākt, bet nāk skolas, augstskolu studenti, pat bērnudārzu mazuļi."
Pēc apjomīgās pārbūves Mežaparka estrādes ēkā ir plašas iekštelpas piecos stāvos: akustiska koncertzāle ar 500 skatītāju vietām un plašu aizskatuves zonu ar modernām grimētavām; izstāžu zāle; trīs semināru vai konferenču telpas no 50 līdz pat 240 apmeklētājiem; paviljons semināriem un saviesīgiem pasākumiem. Pēc vērienīgās rekonstrukcijas Mežaparka estrādes teritorija paplašinājusies no aptuveni 92 000 līdz vairāk nekā 146 400 kvadrātmetru. Skatītāju lauka platība ir 22 000 kvadrātmetru, bet Mežaparka Lielās estrādes skatītāju laukumā izbūvētas pārvietojamās sēdvietas 30 557 skatītājiem, savukārt stāvvietās iespējams uzņemt līdz pat 60 000 skatītāju. Kā noteikts Ziemeļrīgas kultūras apvienības cenrādī, estrādes, tostarp tās publiskās iekštelpas ar piegulošo nožogoto teritoriju, diennakts īre organizatoriem izmaksā 28 327,31 eiro.
Latviešiem – labāka estrāde nekā igauņiem?
Igauņi mēdz lepoties, ka viņu Dziesmu svētku estrāde ir ziemeļvalstīs lielākā ierobežotā koncertzona, līdz ar to rodas jautājums – ar ko īpašs varētu būt Mežaparks?
