4 °C
Pēc septiņus gadus ilgušas rekonstrukcijas vakar beidzot svinīgi tika atklātas Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstruētās un jaunbūvētās telpas Lāčplēša ielā 25.
Šodien, 1. martā, arī sāksies biļešu tirdzniecība izrādēm, kas no 19. marta notiks atjaunotajā teātra ēkā. Klātesot pārbūves projekta autorei, arhitektei Zaigai Gailei, JRT direktorei Gundegai Palmai, teātra mākslinieciskajam vadītājam Alvim Hermanim, daļai no JRT saimes, būvniekiem, juristiem un lūgtajiem viesiem, "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) pārstāvji teātrim vakar nodeva vecā, restaurētā teātra atslēgu skapītī ievietotas jauno telpu atslēgas.
JRT no Lāčplēša ielas nama bija prom kopš teātra 2017./2018. gada sezonas, un, lai arī šo garo gadu gaitā ik pa laikam uzvirmoja dažāda veida problēmas un būvniecība kavējās, iznākums ir pārsteidzošs. Izcili kvalitatīvais darbs, apgaismojums, energoefektivitātes risinājumi, tehniskās iespējas, rūpes par skatītājiem un teātra darbiniekiem, kā arī pietāte pret ēkas vēsturi neapšaubāmi bijuši visu ap divu tūkstošu ēkas pārbūves darbinieku lielās komandas vadmotīvi.
Teātra galvenie arhitekti bija pārbūves projekta autore un arhitekte Zaiga Gaile un "Zaigas Gailes birojs", kā arī arhitektu birojs "Sarma&Norde", un, gluži kā atklāšanas ceremonijā vairākkārt tika uzsvērts, uzbūvēt labu teātra ēku ir vēl sarežģītāk nekā uzbūvēt slimnīcu.
Tagad skatītājus gaidīs Lielā vēsturiskā zāle ar 495 skatītāju vietām, Jaunā zāle ar 250 un Mazā zāle ar 100 vietām. Salīdzinājumam – JRT pagaidu mājvietā Tabakas fabrikā bija vien 304 vietas Lielajā un 253 Mazajā zālē.
Lai arī atklāšanā būvnieki runāja par teju jaunbūvi, telpās ik pa solim var saskatīt vēsturisko – Lielajā zālē arhitektiem un būvniekiem izdevies saglabāt pat ievērojamā teātra režisora Eduarda Smiļģa pagājušā gadsimta 30. gados iedvesto elpu, noskaņu rada saglabājušies un restaurētie 20. gadsimta 30. gadu interjera elementi – sarkankoka tonētie priedes saplākšņa paneļi, kvadrātveida gaismekļi. Tomēr tagad zālē valda ne tikai romantiska pustumsa, bet arī funkcionāla kvalitāte – tajā iespējams iekļūt ar ratiņkrēslu, katrai skatītāja vietai iespējama sava svaiga gaisa padeve. Pārbūves rezultātā skatītājiem no jebkuras vietas gan parterā, gan balkonā būs ļoti laba redzamība un dzirdamība. Plašas un ērtas telpas izbūvētas arī ēkas pagrabstāvā – tur paredzētas galdnieku, metāla un dekoratoru darbnīcas, montāžas zāle. Savukārt vēsturisko ēku no pagalma puses papildina jauns piecstāvu nams ar vairākām mēģinājumu zālēm, komfortablām telpām aktieriem un divām "Black Box" zālēm.
19. martā uz Lielās zāles skatuves pirmizrādi piedzīvos Alvja Hermaņa iestudējums "Sapņu tulkotāju sekta" pēc Milorada Paviča romāna "Hazāru vārdnīca", kurā piedalīsies visi teātra trupas aktieri. "Septiņus gadus, kopš bijām prom, domājām un nevarējām izdomāt, ar kādu izrādi atklāt jauno Jauno Rīgas teātri. Gribējās atrast ideju un materiālu, kam vajadzēja atbilst pārāk daudz kritērijiem – lai tur būtu lomas visiem JRT aktieriem, lai tā būtu izrāde arī par mūsu, Jaunā Rīgas teātra, kompāniju un tās vēsturi, lai tā būtu izrāde par aktiera un teātra dabu, lai tā būtu izrāde arī par trauksmaini sarežģīto laiku, kurā dzīvojam, lai šī izrāde būtu metafora arī par Latvijas likteni un tās iespējamo nākotni, lai šī izrāde būtu ceļojums laikā un telpā, apkārt visai pasaulei un cauri visiem laikiem, lai tajā krustotos visas cilvēka dzīves horizontāles un vertikāles, lai tā izrāde būtu poētiska un lai tās teksts būtu ar visaugstāko literatūras zelta provi. Uzdevums atrast šādu materiālu var likties neiespējams. Bet mums tas izdevās," stāstīja režisors. Savukārt JRT Jauno zāli skatītājiem atklās izrāde "Melnais gulbis" (pirmizrāde 10. aprīlī), bet Mazajā zālē gaidāma izrāde bērniem un viņu vecākiem "Bilžu vakars ar Sprīdīti".
