8 °C
Pagājušās nedēļas nogalē Latvija tapa sakopta, tīrāka. Tad nu arī dabas baudītāji var beidzot papilnam priecāties par pavasari – vērot, smaržot, bildēt, skaitīt un doties pastaigās.
Aicina iesūtīt dabas novērojumu foto
Jau trešo gadu Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties dabas vērošanas zibakcijā "Viena diena Latvijā".
Arī 2024. gada pavasara mēneši ir bijuši siltāki par klimatisko normu, kas ir skaidrs klimata pārmaiņu signāls. Gaisa temperatūras izmaiņas ietekmē arī tādu sezonālo norišu kā lapu plaukšanas, ziedēšanas, augļu nogatavošanās iestāšanās laikus, ko pēta fenoloģija. Dabas ritmu jeb fenoloģiskie novērojumi tiek uzskatīti par vieglāko un ērtāko veidu, kā pamatot klimata pārmaiņas, izmaiņas ainavā, jo augi un dzīvnieki visjutīgāk reaģē uz izmaiņām apkārtējā vidē.
"Fenoloģisko datu iegūšanā nenovērtējama loma ir brīvprātīgajiem novērotājiem jeb sabiedriskajiem zinātniekiem, piemēram, 2022. gada zibakcijā vienas dienas laikā tika saņemti gandrīz 1500 fotoattēli no 365 Latvijas apdzīvotajām vietām.
Šādi dati ir nozīmīgs atbalsts zinātniekiem," stāsta zibakcijas koordinatore, LU vadošā pētniece Dr. ģeogr. Gunta Kalvāne.
Zibakcija "Viena diena Latvijā" notiks šā gada 30. aprīlī visā Latvijas teritorijā. Iedzīvotāji aicināti nofotografēt tuvplānus (vislabāk dienvidu pusē novietotos zarus acu augstumā) šādiem augiem: parastā ieva, āra bērzs, mājas ābele.
Minēto augu sugu fotogrāfijas jāiesūta, izmantojot lietotni "https://ej.uz/gadalaiki2024".
Vērtēs bioloģisko atkritumu šķirošanas kvalitāti
Lai apzinātu traucējošos faktorus bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanā, kā arī novērtētu pašreizējo bioloģisko atkritumu šķirošanas kvalitāti, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" sadarbībā ar vairākiem māju apsaimniekotājiem no 24. aprīļa līdz 31. jūlijam īsteno pilotprojektu "Pūt vai nepūt?!". Tā laikā tiks vērtēta bioloģisko atkritumu šķirošanas kultūra un kvalitāte četros daudzdzīvokļu namos Rīgā. Balstoties uz šo monitoringu, plānots izstrādāt un ieviest risinājumus, lai rosinātu iedzīvotāju aktivitāti un veicinātu pareizu bioloģisko atkritumu šķirošanu.
Latvijā gredzenotu zivjērgli sastop Norvēģijā
Norvēģijas dienvidos novērota zivjērgļu mātīte, kuru 2020. gadā ar sarkanu gredzenu apgredzenojis AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vides eksperts Aigars Kalvāns. Tas ir pirmais Latvijā gredzenota zivjērgļa novērojums Norvēģijā.
"Tika atklāts, ka pirms četriem gadiem šo putnu kā mazuli esmu gredzenojis Kuldīgas pusē. Turklāt interesanti, ka putns Norvēģijā ligzdo jau otro gadu.
Tā ir tālākā vieta, kur konstatēti ligzdojam Latvijā dzimuši putni, – apmēram 600 km tālu," skaidro LVM vides eksperts Aigars Kalvāns. Līdz šim vistālāk no gredzenošanas vietas Latvijā ligzdojošais zivjērglis ticis novērots Polijā – 500 km attālumā. Parasti zivjērgļi ligzdo ievērojami tuvāk savām dzimšanas vietām – mātītes 172 km un tēviņi tikai 54 km attālumā.
Ministri vienojas kopīgi sargāt jūru
Pagājušajā nedēļā Rīgā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kopīgā sanāksmē pulcējās par Baltijas jūras vides aizsardzību atbildīgie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministri un citi augsta līmeņa pārstāvji, lai pieņemtu kopīgu deklarāciju, kurā apliecina apņemšanos sasniegt veselīgu Baltijas jūras vides stāvokli. Deklarācija tapusi Latvijas prezidentūras Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) ietvaros. Sanāksmē piedalījās astoņu Baltijas jūras piekrastes valstu pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas, kā arī amatpersonas no ES.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
