12.3 °C
Četru dienu darba nedēļa, ieviesta dažādās pakāpēs, jau tagad ir realitāte Beļģijā, Islandē un Lielbritānijā. Vai drīz arī Vācijā? Hansa Beklera fonda pētījuma rezultāti liecina, ka 81% darba ņēmēju to noteikti vēlas.
Idejas aizstāvji atgādina, ka arī citas mūsu darba ikdienas pašsaprotamības – astoņu stundu darba diena, piecu dienu darba nedēļa, apmaksāts mēnesi ilgs atvaļinājums, minimālā alga – kādreiz šķita neiespējamas utopijas, par ko arodbiedrības ilgi cīnījās.
Vēl pirms pandēmijas Vācijā tikai retais strādāja no mājām – taču šobrīd daudzās jomās šī iespēja ir kļuvusi par teju vai normu. Vai nākamā darba tirgus revolūcija ir četru dienu darba nedēļa?
Darbinieki labāk jūtas
Pēdējo gadu pētījumi norāda uz neskaitāmajiem pozitīvajiem bakusefektiem – īpaši attiecībā uz darbinieku fizisko un garīgo labsajūtu.
Pēc Lielbritānijas pusgadu ilgā pilotprojekta beigām darbinieki "Thinktanks Autonomy" pētniekiem norādīja, ka ir mazāk noguruši, mazāk izdeguši, labāk guļ un kopumā šajā laikā jutās labāk.
54% uzsvēra, ka viņiem šajā laikā bija vieglāk apvienot darba un ģimenes dzīvi un viņu personīgās attiecības uzlabojās. 61% norādīja, ka ir uzlabojusies viņu sociālā dzīve. Turklāt produktivitātes kritums šajā laikā netika novērots.
Arī Filips Frejs, Karlsrūhes Tehnoloģiju institūta pētnieks, uzsver, ka četru dienu darba nedēļa uzlabo uzņēmumu iespējas iegūt jaunus, augsti motivētus darbiniekus. "Cilvēkiem ir mazāk problēmas ar miegu, viņi jūtas nosvērtāki un var veltīt vairāk laika bērniem un radiniekiem," tā Frejs. Arī Pasaules Veselības organizacijas dati liecina, ka pārāk liels darba apjoms negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Īpaši izteikts šis efekts ir vīriešiem, kuriem, daudz strādājot, ievērojami palielinās infarkta risks.
Izmēģina dažādas pieejas
Taču Vācijā pagaidām nav īstas skaidrības pat par to, ko tad šī četru dienu darba nedēļa īsti nozīmē. Lielos vilcienos var izšķirt trīs dažādus modeļus. Pirmajā darba stundu skaits paliek nemainīgs – tās vienkārši tiek pārdalītas uz četrām darba dienām. Realitātē tas nozīmē, ka darbinieku darba dienas attiecīgi pagarinās, taču alga paliek nemainīga. Pēc šāda modeļa strādā Vēdeles pilsētas pārvalde – pirmā pilsēta Vācijā, kura šajā līmenī ir ieviesusi četru dienu darba nedēļu.
"Te jārunā skaidra valoda. Valsts dienesti nemaksā tik daudz kā privātais sektors – mums tas jāparspēj citās jomās,"
norāda Vēdeles pilsētas pārstāvis Jorgs Amelungs. Pilsēta šādi cenšas atvieglot darbinieku iespējas apvienot darbu ar ģimenes dzīvi un kopā ar četru dienu darba nedēļu piedāvā arī iespēju strādāt no mājām. "Mēs gribam parādīt, ka esam moderni un atvērti jaunām idejām. Darbinieki redz, ka mums viņu labsajūta ir pirmajā vietā," uzsver Amelungs. Vēdelē četru dienu darba nedēļa ir brīvprātīga, un ne visi izvēlas to izmantot. "Tas nav man. Tad man būtu jāstrādā 11 stundas dienā. Tas ir par ilgu," saka personāldaļas darbiniece Brita Vinša.
Otrajā modelī samazinās darba apjoms, taču arī alga. Šādi jau šobrīd strādā daudzi nepilna laika darbinieki. Darbiniekam visizdevīgākais modelis ir trešais – samazinās darba stundu apjoms, taču alga paliek nemainīga. Pēc šī modeļa strādā, piemēram, Hamburgas IT uzņēmums "Knowhere". "Pieaugošā digitalizācija un procesu automatizācija mums sniedz iespēju īsākā laikā sasniegt mūsu mērķus," skaidro viens no uzņēmuma izveidotājiem Patriks Cimmermans.
Jautājums nav viennozīmīgs
Ir jomas, kur, samazinot darba stundas, nav iespējams saglabāt pilnu produktivitāti, uzskata Štefans Sells, Koblencas augstskolas ekonomikas un sociālo zinību profesors, norādot, ka uz šo jautājumu jāskatās diferencētāk. Tādēļ ir jāsaprot, ka daudzi darba devēji būs spiesti samazināt algas. Mazākas algas, protams, nozīmē arī mazākas pensijas nākotnē. Turklāt nedrīkst aizmirst ēnu ekonomikas faktoru. Uzņēmumi varētu mēģināt noformēt darba laiku darbiniekiem uz četrām dienām nedēļā, bet par piekto – maksāt aploksnē. Turklāt daudzi pozitīvie efekti pazustu arī tad, ja darbinieki brīvo dienu izmantotu nevis laika pavadīšanai kopā ar bērniem, bet gan – citam algotam darbam.
