Trešajā lielākajā Latvijas eksporta tirgū – Vācijā – fiksēta tehniskā recesija, proti, iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies jau divus ceturkšņus pēc kārtas. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos, pauž starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pārstāvji.

Vācija piedzīvojot lielāko ekonomikas lejupslīdi kopš 1991. gada. Kā galvenie tās iemesli tiek minēti privātā patēriņa samazināšanās un augstā inflācija. Šo faktoru rezultātā Vācijas ekonomikai tiek prognozēta stagnācija. Latvijas eksporta vērtība uz Vāciju 2022. gadā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija 1,433 miljardi eiro, savukārt šā gada pirmajā ceturksnī eksporta vērtība veidoja 355,13 miljonus eiro. Latvijas preču eksporta vērtība uz Vāciju 2022. gadā, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, auga par 19,7%. Tādējādi recesija tik nozīmīga tirdzniecības partnera tirgū var negatīvi atsaukties arī uz Latvijas uzņēmumiem, īpaši ražošanas sektorā, norāda "Coface" ekonomisti.

"Coface Baltics" vadītājs Mindaugs Sventicks atzīmē, ka gandrīz piekto daļu Latvijas eksporta uz Vāciju veido mēbeles, koks un koka izstrādājumi. Samazinoties privātajam patēriņam, šīs produkcijas ražotāji būs starp pirmajiem, kas cietīs. Latvija uz Vāciju eksportē arī elektroiekārtas un mehāniskās iekārtas, ķīmiskās rūpniecības produkciju, minerālproduktus, transportlīdzekļu detaļas un pārtiku, tostarp piena produktus, tāpēc patēriņa kritums Latvijai tik nozīmīgajā tirgū var skart vēl lielāku daļu Latvijas eksportētāju.

Vācijā galvenais iemesls patēriņa kritumam ir augstā inflācija un ar to saistītā pirktspējas samazināšanās. 

2023. gada pirmajā ceturksnī patēriņš būtiski mazinājies pārtikas un dzērienu, apģērbu un apavu, kā arī mēbeļu nozarē. Būtiski samazinājies arī pieprasījums pēc vieglajiem automobiļiem, ko līdz šā gada sākumam stimulēja arī dāsnie atbalsta mehānismi hibrīdauto un elektromobiļu iegādei.

Pēc "Coface" ekonomistu paustā, Vācijas ekonomiku tuvākajos ceturkšņos apdraudēs vairāki faktori. Lai gan valsts iedzīvotāju algas 2023. gada pirmajā ceturksnī bija vidēji par 9% lielākas nekā iepriekšējā periodā, šo pieaugumu apēd 8,2% inflācija. Nelielu optimismu vieš fakts, ka šā gada otrajā ceturksnī algas daļai nodarbināto pieaugs atkal – daļā uzņēmumu stājušies spēkā jauni koplīgumi, kas paredz 9,5% algas pieaugumu.