Ozols: Valsts meža dienestu gaida pārmaiņas

Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektoru Arvīdu Ozolu izjautāja Zigfrīds Dzedulis.

Saka – apsēžoties iestādes vadītāja krēslā, amatpersonai vajagot apmēram pusgadu, lai vispār apzinātu, kas iestādē notiek un kas būtu jāuzlabo tās darbā. Tā kā savulaik esat bijis gan meža ministrs, gan ilgus gadus Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, kopš šī gada augusta jaunajā amatā varējāt sākt strādāt "bez iesildīšanās". Ko esat saņēmis mantojumā no saviem priekšgājējiem – darboties spējīgu iestādi vai tādu, kuras darbībā vajadzīgas pārmaiņas?

A. Ozols: Valsts meža dienestā strādā prasmīgi darbinieki, un tas, nešaubīgi, ir darboties spējīgs. Bet jebkurā valsts pārvaldes iestādē nepieciešams laiku pa laikam novērtēt, kas aizvadītajos gados ir sasniegts un ko vajadzētu uzlabot gan tā iekšienē, gan darbā ar klientiem. Kopš VMD izveidošanas 1993. gada augustā tā pienākumi pirmoreiz tika pārskatīti 2000. gadā, kad valsts mežu apsaimniekošanu pārņēma akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži". Otrā lielā inventarizācija notika 2012. gadā, kad VMD vadīja Andis Krēsliņš. Šo aizvadīto desmit gadu laikā valsts pārvaldē notikušas lielas pārmaiņas, piemēram, pāreja uz dokumentu elektronisku apriti un datu digitālu uzkrāšanu. Šīs pārmaiņas, protams, skar un tām jāpielāgojas arī mums. Kopš 2016. gada VMD darbojas ģeotelpiskās informācijas sistēma. Balstoties uz to, pašlaik visi lēmumi tiek pieņemti digitāli. Kopš tā laika krasi uzlabojies mūsu tehniskais nodrošinājums: datori; globālās pozicionēšanas sistēmas; mobilo sakaru iekārtas utt. Sliktā ziņa ir tā, ka diemžēl VMD noveco, tāpāt kā visa Latvijas sabiedrība. Pašlaik VMD strādā ceturtā daļa darbinieku, kuriem ir jau pāri 60. Savukārt 34% darbinieku ir vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Jā, viņi ir pieredzējuši darbinieki. Bet attīstībai tas ir risks.

Kur tad paliek jaunie mežsaimnieki, kuri ik gadu pabeidz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultāti?

Diemžēl viņu trūkst.