20 °C
Latvijā vēl joprojām no visiem sējumiem tiek apdrošināta apmēram tikai trešā daļa. Lielākoties tas ir tāpēc, ka apdrošināšanas prēmija jeb samaksa par apdrošināšanas līguma slēgšanu daudziem Latvijas lauksaimniekiem šķiet pārāk augsta.
Un attiecīgi lēmuma pieņemšana par apdrošināšanas iegādi tiek atlikta, vērojot laikapstākļus, līdz ir jau par vēlu. Ņemot vērā mainīgo klimatu, ir skaidrs, ka saimniekot, kā agrāk, vairs nevar, kas nozīmē, ka lauksaimniekiem ilgtermiņā jāuzņemas savas saimniecības risku analīze un vadība. Tajā pašā laikā nevar izslēgt, ka, laikasptākļiem nākotnē kļūstot vēl neprognozējamākiem, valstij var nākties uzņemties pārapdrošinātāja lomu. Kāpēc tā?
Janvāra izskaņā Rīgā notikušajā starptautiskajā nozares konferencē “Veiksmīga laikapstākļu un klimata pārmaiņu pārvaldība lauksaimniecībā” lietuviešu zemnieks Virginijus Beinoras akcentēja, ka ikvienam mūsdienu zemniekam ir jābūt ilgtermiņa vīzijai par savas saimniecības attīstību, minimālai atkarībai no ārējiem faktoriem, paļaujoties uz paša rastiem risinājumiem, un sējumu apdrošināšanai. Kolēģa teiktajam nevar nepiekrist, jo faktiski šajā atziņā caurstrāvo galvenais – mums ir jāsekmē domāšanas maiņa, lai tad, kad pienāk grūtības, kāds patiešām palīdz. Tātad, lauksaimniekiem vispirms ir jāpaļaujas uz savu resursu un pieņemtajiem lēmumiem. V. Beinoras pat atzina, ka sējumu apdrošināšana nozīmē to, ka lauksaimnieks naktīs var gulēt mierīgi.
Vai mierīgi guļ arī Latvijas lauksaimnieki? Latvijā vēl joprojām no visiem sējumiem tiek apdrošināta apmēram tikai trešā daļa, un ne jau tāpēc, ka lauksaimnieki negribētu ciešāku miegu. Lielākoties tas ir tāpēc, ka apdrošināšanas prēmija jeb samaksa par apdrošināšanas līguma slēgšanu daudziem Latvijas lauksaimniekiem šķiet pārāk augsta. Un attiecīgi lēmuma pieņemšana par apdrošināšanas iegādi tiek atlikta, vērojot laikapstākļus, atlikta un atlikta, līdz ir jau par vēlu.
Daudzviet Eiropā polišu iegāde caur dažādām programmām tiek daļēji subsidēta. Latvijā atbalsta likme ir līdz 50% no attiecināmajām izmaksām. Attiecināmās izmaksas orientējoši veido 80% no polises prēmijas, savukārt ap 20% tiek pilnībā segti no lauksaimnieka maciņa. Kopumā tas faktiski nozīmē, ka lauksaimniekam no samaksātās apdrošināšanas prēmijas ir iespējams atgūt apmēram 30% - 40%. Zemkopības ministrijas amatpersonas ir paudušas viedokli, ka, ministrija vēlētos, lai vairāk lauksaimnieku apdrošinās, prognozējot, ka pieaugot apdrošinātajām sējumu platībām, apdrošināšanas prēmija samazināsies.
Diemžēl šādu sakarību nevar garantēt. Saskaņā ar Eiropas vadošā apdrošinātāja lauksaimniecības jomā "Vereinigte Hagel" datiem, ir valstis, kur zaudējumu atlīdzība par, piemēram, sausumu, pret iemaksātajām prēmijām sasniedz 1000%.
Respektīvi, apdrošināšanas prēmijās samaksātie līdzekļi ne tuvu vairs nenosedz laikapstākļu radītos apdraudējumus ražai.
Biežo un ekstrēmo laikapstākļu dēļ Eiropā vairākas mazākas apdrošināšanas kompānijas nav izturējušas izmaksu slogu un to finansiālās saistības ir bijušas jāpārņem pārapdrošinātājiem.
Klimata pārmaiņu radītās sekas diemžēl nav tikai citu un no mums tālu valstu problēma. Sekas ir klātesošas un redzamas arī Latvijā. To jau pieminētajā nozares konferencē atzina arī LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis, apstiprinot, ka vasarās biežāk piedzīvosim spēcīgus lokālus negaisus ar vēja brāzmām, kas līdzi nesīs lielgraudu krusu. Pēc viņa teiktā, ziemāju lielākais drauds ir gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās tieši uz silto ziemu rēķina. Silta ziema un agrs pavasaris nozīmē arī agrāku veģetācijas perioda sākšanos. Diemžēl veģetāciju pavasarī pēdējos gados visvairāk apdraud salnas un pat sals maijā.
Līdz ar to nav viennozīmīga korelācija starp apdrošināšanas prēmijas cenu un apdrošinātajām sējumu platībām.
Laikasptākļiem nākotnē kļūstot vēl neprognozējamākiem, valstīm var nākties uzņemties pārapdrošinātāja lomu.
Ko tad lauksaimniekam darīt - apdrošināt vai samierināties ar nenovēršamiem riskiem?
Pirmkārt, aicinu pašus lauksaimniekus plānot savas saimniecības attīstību un pārvaldīt riskus. Šādai pašai pieejai būtu jābūt arī valsts atbalsta politikai lauksaimniekiem – ilgtermiņa un stabilai. Šobrīd valsts atbalsts apdrošināšanas prēmiju kompensēšanā nav prognozējams – paradoksāli, bet gluži tāpat kā laikapstākļi. Valstij ir jādefinē sava attieksme pret lauksaimniecību. Ja tā tiek uzskatīta par svarīgu tautsaimniecības nozari, tad lauksaimniekiem jābūt drošības garantam, ka rīcībpolitikā šī attieksme tiks atspoguļota un saimnieks nešaubīgi varēs rēķināties ar vismaz daļēju apdrošināšanas prēmijas atmaksu.
Otrkārt, jāatceras, ka lauksaimniecība ir uzņēmējdarbības veids. Tāpat kā būvuzņēmumos, transporta un loģistikas nozarē, sabiedriskās ēdināšanas sektorā, vai jebkurā citā jomā, apdrošināšana sedz riskus, kas citkārt būtu jāsedz pašiem uzņēmējiem. Mēs nenovērsīsim spēcīgas lietusgāzes, ilgstošus sausuma periodus vai sējumu izsalšanu, bet – mūsu atbildībā ir pieņemt izsvērtus lēmumus, kas palīdz saimniecībai attīstīties un saglabāt finansiālo stabilitāti.
