Kā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sniegtā informācija, valdībā izskatīts informatīvais ziņojums par kritisko situāciju lauksaimniecībā, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem situācijas risinājumiem. Valdība atbalstījusi ZM ieceri lauksaimnieku atbalstam izmantot Eiropas Komisijas piešķirto 6,79 miljonu eiro ārkārtas finansējumu.

Reklāma

Valdība arī atļāvusi ZM ne vairāk kā piecus miljonus eiro kā valsts atbalstu novirzīt kredītprocentu likmju daļējai dzēšanai un apdrošināšanas prēmiju apmaksai pilnā apmērā par 2023. gada ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu. Tiesa, šie pieci miljoni ministrijai būtu jāatlicina, pārskatot zemkopības resora finansējumu.

Atbalsts no vairākiem avotiem

Kādēļ zemniekiem šogad blakus ES ārkārtas atbalstam ir vajadzīgs arī valsts atbalsts? ZM pārstāvji skaidro – kritisko situāciju lauksaimniecībā ir radījis vairāku apstākļu kopums. Proti, tas ir ražošanai svarīgu resursu, izejvielu un lopbarības cenas ievērojamais kāpums vienlaikus ar vairāku produktu iepirkuma cenas samazināšanos. Tāpat situāciju esot ietekmējis šī gada pavasara trīs mēnešus ilgais sausums, nepieredzēti stiprās salnas un vasaras lielgraudu krusa. Tas viss krasi ietekmējis ražas samazinājumu. Kopējie nozares zaudējumi naudas izteiksmē 2023. gadā varot sasniegt 412 miljonus eiro. ZM norāda, ka pašlaik esot apdraudēta daudzu lauksaimnieciskās produkcijas uzņēmumu ekonomiskā dzīvotspēja un arī turpmākā pastāvēšana. 

Neparedzot valsts atbalstu, pašreizējā nelabvēlīgā tirgus un klimatiskā situācija var likt lauku uzņēmējiem pārtraukt saimniecisko darbību un izstāties no lauksaimniecības tirgus. 

Arī Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Vācija un Čehija plāno piemērot valsts atbalstu saviem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Tas nozīmē, ka atbalsts vajadzīgs arī Latvijas lauksaimniekiem, lai viņi spētu izturēt konkurenci Baltijas jūras reģionā.

Lai lauksaimnieki saņemtu ES ārkārtas atbalstu no EK piešķirtajiem 6,79 miljoniem eiro, ZM ir veikusi izvērtējumu, nosakot nelabvēlīgās situācijas visvairāk skartos sektorus. Nosacījumi ES ārkārtas atbalsta piešķiršanai jānosaka pašām dalībvalstīm, raugoties, lai netiktu radīti tirgus vai konkurences kropļojumi un novērstu pārkompensācijas risku, uzsver ministrijas pārstāvji. Paredzēts, ka 3,4 miljoni tiks novirzīti salnas skartajām saimniecībām, lai tās var sagatavoties nākamā gada sezonai, bet atlikusī summa – kredītprocentu dzēšanai. Ārkārtas ES atbalsts ir jāizmaksā lauksaimniekiem līdz nākamā gada 31. janvārim.

Kā dalīs līdzekļus?

Kā tiks sadalīts atbalsts? ZM pārstāve Dagnija Muceniece norāda, ka šis jautājums tiks izlemts kopīgi ar lauksaimnieku organizācijām, bet Eiropas Komisija par šo lēmumu jāinformē līdz 30. septembrim. Tikmēr Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) ģenerāldirektors Rolands Feldmanis skaidro, ka

šis finansējums ir nepieciešams, lai sniegtu atbalstu primārajiem ražotājiem ganāmo mājlopu audzēšanas, piena lopkopības, graudaugu, rapšu un kartupeļu nozarēm. 

Paredzēto atbalstu varētu izmantot apgrozāmo līdzekļu kredītprocentu dzēšanai gan "Altum", gan arī komercbanku izsniegtajiem aizdevumiem, lai risinātu esošo situāciju lauksaimniecības nozarē saistībā ar klimatisko apstākļu radītajām sekām.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis atzīst, ka pagaidām vēl konkrēti nav zināms, cik liels būs atbalsts. Paredzams, ka valsts atbalstu varētu saņemt salnās cietušās augļkopju un dārzeņu audzēšanas saimniecības. Tāpat atbalsts tiks piešķirts kredītprocentu dzēšanai un būs iespējams saņemt bezprocentu aizdevumu uz diviem gadiem. Tas gan nepalīdzēšot mazajām un vidējām lopkopības saimniecībām, bet drīzāk šaurai grupai – graudkopjiem un lielajām piena lopkopības saimniecībām. Te nu paveras iespējas jaunajam zemkopības ministram šo situāciju mainīt.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.