13.3 °C
Tā satiksmes negadījumu statistika, ar kuru dažādās mediju ziņās tiekam visai regulāri baroti, nav precīza. Dažos gadījumos, varētu pat teikt – visai bieži, tā ir pat maldinoša. Ko gan dod skaitlis "ātrumu pārkāpuši", ja nav zināms, cik todien bija ķērāju. Pa visiem viņi spēja ieprotokolēt simtu vai divus, bet es viens pats todien redzēju vairāk.
Tas pats ar dzērājiem pie stūres. Septiņi, 11 pa dienu… Bet katrs mazpilsētas iedzīvotājs redz šmigā braucam trīs vai piecus kaimiņus. Un tādu mazpilsētu mums vismaz kāds simts.
Tādēļ – vienīgā absolūtā statistika ir bojāgājušie. Tie šā vai tā tiek ieprotokolēti visi. Un šos skaitļus ir vērts salīdzināt, pareizo ceļu uz satiksmes drošību meklējot. Kā mēs izskatāmies uz globālā fona?
Pasaule brauc sliktāk
Ļaudis pasaulē kopumā brauc sliktāk nekā Latvijā. Tomēr tas neattiecas uz Eiropu, ar kuru esam raduši savu kustības bīstamību salīdzināt.
Vairāk par mums, pat divas un trīs reizes vairāk, sitas Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Bīstamāk ļaudis brauc pat visādi lieliskajā Amerikā.
No senās ātruma hipnozes un jaunmodīgās digitālās izklaidības tur neglābj pat desmitjoslu lielceļi. Tiesa – bojāgājušo attiecinājums uz iedzīvotāju skaitu šajā gadījumā nav sevišķi objektīvs. Ja upurus dalīsim uz katru auto, Latvijas situācija var izrādīties pat bēdīgāka nekā Amerikā.
Eiropā esam vieni no bīstamākajiem
Mūsu kontrolskaitļi Eiropas "konkurencē" gandrīz vai sliktākie. Vairāk braucienā kļūdījušos apglabājuši vien rumāņi. Kāpēc? Vienkāršu atbildi tā uzreiz negaidiet. Nevaru iedot recepti ātrai pāraudzināšanai. Bet, manuprāt, tieši tā (nevis fotoradari, ceļu infrastruktūra, sodu palielināšana u. tml.) ir nepieciešama. Kāpēc mums tālu priekšā šajā jomā ir Vācija? Laikam jau tādēļ, ka vācietis, uz zaļumballi parkā iedams (biļetes laikus internetā nopirktas), par taciņu, pie kuras nav kontrolieru, nevis nopriecāsies, bet tai garām soļos. Uz vietu, kur likumīgi drīkst ieiet. Mēs…
Piedodiet – negribēju vispārināt. Ne jau visi mēs.
Bet pārlieku liela daļa braucēju te nevis likumus un noteikumus akceptē un cenšas izpildīt, bet kontroles trūkuma dēļ ignorē.
Ja paņēmienus, ar kuriem atjaunot kaut minimālu lojalitāti un pieklājīgu attieksmi pret satiksmes kolēģiem, nespēsim atrast – tur, Eiropas lejucī, arī paliksim. Varbūt pat Amerikas vai Ķīnas bēdīgo statistiku sasniegsim…
