5.2 °C
Tā satiksmes negadījumu statistika, ar kuru dažādās mediju ziņās tiekam visai regulāri baroti, nav precīza. Dažos gadījumos, varētu pat teikt – visai bieži, tā ir pat maldinoša. Ko gan dod skaitlis "ātrumu pārkāpuši", ja nav zināms, cik todien bija ķērāju. Pa visiem viņi spēja ieprotokolēt simtu vai divus, bet es viens pats todien redzēju vairāk.
Tas pats ar dzērājiem pie stūres. Septiņi, 11 pa dienu… Bet katrs mazpilsētas iedzīvotājs redz šmigā braucam trīs vai piecus kaimiņus. Un tādu mazpilsētu mums vismaz kāds simts.
Tādēļ – vienīgā absolūtā statistika ir bojāgājušie. Tie šā vai tā tiek ieprotokolēti visi. Un šos skaitļus ir vērts salīdzināt, pareizo ceļu uz satiksmes drošību meklējot. Kā mēs izskatāmies uz globālā fona?
Pasaule brauc sliktāk
Ļaudis pasaulē kopumā brauc sliktāk nekā Latvijā. Tomēr tas neattiecas uz Eiropu, ar kuru esam raduši savu kustības bīstamību salīdzināt.
Vairāk par mums, pat divas un trīs reizes vairāk, sitas Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Bīstamāk ļaudis brauc pat visādi lieliskajā Amerikā.
No senās ātruma hipnozes un jaunmodīgās digitālās izklaidības tur neglābj pat desmitjoslu lielceļi. Tiesa – bojāgājušo attiecinājums uz iedzīvotāju skaitu šajā gadījumā nav sevišķi objektīvs. Ja upurus dalīsim uz katru auto, Latvijas situācija var izrādīties pat bēdīgāka nekā Amerikā.
Eiropā esam vieni no bīstamākajiem
Mūsu kontrolskaitļi Eiropas "konkurencē" gandrīz vai sliktākie. Vairāk braucienā kļūdījušos apglabājuši vien rumāņi. Kāpēc? Vienkāršu atbildi tā uzreiz negaidiet. Nevaru iedot recepti ātrai pāraudzināšanai. Bet, manuprāt, tieši tā (nevis fotoradari, ceļu infrastruktūra, sodu palielināšana u. tml.) ir nepieciešama. Kāpēc mums tālu priekšā šajā jomā ir Vācija? Laikam jau tādēļ, ka vācietis, uz zaļumballi parkā iedams (biļetes laikus internetā nopirktas), par taciņu, pie kuras nav kontrolieru, nevis nopriecāsies, bet tai garām soļos. Uz vietu, kur likumīgi drīkst ieiet. Mēs…
Piedodiet – negribēju vispārināt. Ne jau visi mēs.
Bet pārlieku liela daļa braucēju te nevis likumus un noteikumus akceptē un cenšas izpildīt, bet kontroles trūkuma dēļ ignorē.
Ja paņēmienus, ar kuriem atjaunot kaut minimālu lojalitāti un pieklājīgu attieksmi pret satiksmes kolēģiem, nespēsim atrast – tur, Eiropas lejucī, arī paliksim. Varbūt pat Amerikas vai Ķīnas bēdīgo statistiku sasniegsim…
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")