Kāds ir "drošs ātrums"?

Tagad ir modē visādi spriest par ātrumu – to, kas pārsniegts, un to, kas esot "drošs"; arī par to, kas patīk un esot katram savs. Tomēr satiksmes noteikumos ir diezgan skaidri uzrakstīts, kā ātrums jāizvēlas un kāds ir drošs ātrums.

Te noteikumu 99. punkts: "Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā)."

Pacentīšos tikt skaidrībā ar šo vienu satiksmes noteikumu punktu, pakomentēt to no sava viedokļa – tiesu eksperta, auto tehniķa skatījuma.

Ar pirmo daļu nevajadzētu būt neskaidrībām – jābrauc ar tādu kustības ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus – pilsētā 50 km/h, ārpus 90 km/h. Vai ar ceļa zīmēs norādīto kustības ātrumu. Ja brauksim ātrāk, tad paši riskējam gan ar atbildību par, iespējams, šādi izraisītiem negadījumiem, gan ar tikšanos ar policiju, radaru bildēm utt.

Tālāk šajā punktā ir rakstīts – "ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti". Es domāju, ka šeit skaidrojumi varētu būtiski atšķirties un varētu atšķirties arī viedokļi. Ja satiksmes intensitāte ir liela, ir jābrauc lēnāk. Vai tomēr pietiekami ātri? 

Bīstamākā situācija ir, ja kāds brauc ar ātrumu, kas būtiski atšķiras no pārējās plūsmas ātruma – gan ar lielāku kustības ātrumu, gan mazāku. Atšķiras tikai tas, vai viens apdzen visus vai visi apdzen vienu.

No drošības viedokļa transporta līdzekļa vadītājam ir jāizvēlas tāds kustības ātrums, lai iekļautos kopējā satiksmes plūsmā. Jo satiksmes plūsma ir blīvāka, jo bīstamāk ir atšķirties no šīs plūsmas. Intensīvas satiksmes apstākļos praktiski nav iespējams braukt ātrāk par plūsmu – visas joslas jau tik un tā ir aizņemtas (gan tajā pašā virzienā, gan pretimnākošā) un tāda laušanās uz priekšu tāpat nedos nekādu būtisku rezultātu – sils tikai bremzes un pastiprināti tērēsies degviela. Toties tie, kas brauc lēnāk par kopējo plūsmu un (vai) lēnāk par atļauto kustības ātrumu bez būtiska pamatojuma, vai nu rada transporta līdzekļu plūsmas sablīvēšanos, vai arī rada citiem nepieciešamību manevrēt, kas tālāk jau izraisa dažādas bīstamas situācijas. Tātad viens no secinājumiem – jo blīvāka satiksme, jo mazāk brīvās izvēles katram vadītājam individuāli. Plūsmas ātrums var būt gan lielāks, gan mazāks par atļauto. Ja plūsmas ātrums strauji pieaug, tad, ja katrs tūkstošais kustībā ir policijas auto, plūsma ātri atgriežas normas robežās, savukārt radars ceļa malā samazina plūsmas ātrumu tikai konkrētajā vietā (dažreiz gan tas ir tieši tas, kas jāpanāk).

Atpakaļ pie satiksmes noteikumu 99. punkta anatomijas: "… [ņemot vērā] ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā)" – ceļi mums nebūt nav ideāli, un laika apstākļi ir mainīgi. Ceļa apstākļi arī ir mainīgi un var būtiski atšķirties kilometru no kilometra. 

Ja atļautais kustības ātrums attiecīgajā ceļa posmā ir 90 km/h, tad tas nebūt nenozīmē, ka ar šādu kustības ātrumu ir droši pārvietoties šajā ceļa posmā. 

Normālos apstākļos būtu jābrauc ar atļauto kustības ātrumu, bet ātrums ir jāsamazina vienmēr, kad var veidoties bīstama situācija – arī nelīdzena vai bedraina ceļa gadījumā.

Jāatceras, ka ar ceļa apstākļiem ir jāsaprot ne tikai seguma stāvoklis, bet arī brauktuves platums un ceļa profils. Braucot pa šauru ceļu, ir jārēķinās ar to, ka arī pretī kāds varētu braukt. Uz šaura ceļa, kur ir apgrūtināta divu transporta līdzekļu samainīšanās, transporta līdzekļa vadītājam ir jāizvēlas kustības ātrums, ņemot vērā redzamību braukšanas virzienā. Tas jādara ar domu, ka arī pretimnākošajam vajadzēs laiku, kurā apturēt automobili, tātad attiecīgajam pārredzamajam ceļa posmam ir jābūt vismaz dubulta apstāšanās ceļa garumā. Šādi ir jārīkojas gan ceļa līkumos, gan uzkalnos. Ar rallija braukšanu ir jānodarbojas slēgtajās trasēs, nevis uz koplietošanas ceļiem. Uz līkumota lauku ceļa, pretimnākošais kombains vai traktors vienmēr ir liels pārsteigums.

No visa teiktā ir secināms, ka 

ātrums, ar kādu mēs varam droši braukt pa ceļu, ir nepārtraukti mainīgs lielums, un transporta līdzekļa vadītājam ir nemitīgi jākontrolē situācija uz ceļa, jāpielāgojas konkrētajiem apstākļiem. 

Tikai šī nedalītā uzmanība satiksmes situācijai un tās izmaiņām var garantēt kustības drošību un palīdzēt izvēlēties drošu un pietiekami ātru braukšanas stilu.

Nu re, kā sanāca – trīs rindiņas likumā, bet ir ko komentēt – gandrīz 1000 vārdu. Un tā gandrīz par katru satiksmes noteikumu punktu. Ne velti likumu komentāri ir vismaz trīs reizes biezāki par pašu likumu...