Kaut arī pēc statistikas datiem graudaugu ražas bioloģiskajās saimniecībās aizvien būtiski nepārsniedz 2 t/ha ražības līmeni, tomēr, kā kontroles institūcijas inspektors ik gadu apmeklējot aptuveni 100 bioloģisko saimniecību, secinu, ka šo vēsturisko ražības līmeni pārsniedz aizvien vairāk saimniecību.

Laba raža sasniedzama ar kompleksiem risinājumiem

Pēdējos gados bioloģiskie lauksaimnieki ir arī pamanījuši, ka Skandināvijas valstīs kultās biograudaugu ražas daudz neatpaliek no konvencionālās saimniekošanas ražu līmeņa. Šādu sniegumu nevar sasniegt, audzēšanas tehnoloģijā ieviešot kaut ko vienu. Piemēram, mēslošanu, vai tikai mainot augsnes apstrādes metodi. Tā ir kompleksa pieeja, un rezultātu nevar sasniegt vienā gadā.

Viens no svarīgākajiem nosacījumiem, kam Skandināvijas valstu lauksaimnieki pievērš uzmanību, ir sertificēta sēklas materiāla izmantošana. Zviedrijā sertificētas sēklas izmantošanas īpatsvars ir 60–70% robežās. Dānijā, ko uzskata par vienu no visattīstītākajām lauksaimniecības valstīm, sertificētās sēklas īpatsvars ir 85–90%. Tas ir viens no augstākajiem Eiropā pretstatā Latvijas 10–15% rādītājam.

Šāds rezultāts nerodas ne no kā. Zviedrijā koncerna "Lantmannen BioAgri" izveidotā sēklu kodināšanas sistēma "Thermoseed" ir unikāla ne tikai ar to, ka sēklu apstrādē izmanto elementāru reaģentu – tvaiku, bet ar to, ka katru sēklu partiju vispirms vērtē laboratorijā. Tai nosaka patogēnu mikroorganismu klātbūtnes intensitāti, un tikai tad, sasniedzot noteiktu slieksni, notiek tālākā procedūra – dezinfekcija ar tvaiku. Tāda pieeja bija pilnīgs apvērsums pretstatā pastāvošajai lietu kārtībai konvencionālajā lauksaimniecībā, ka sēkla ir obligāti jākodina. Ķīmiskā viela – kodne – ne tikai noņem patogēnos mikroorganismus, bet atstāj arī negatīvu iespaidu uz pašas sēklas dzīvības parametriem. Par apkārtējo vidi nemaz nerunāsim. Tādējādi šīs metodes lietojums ir svarīgs ne tikai bioloģiskajiem, bet arī konvencionālajā lauksaimniecībā palīdz samazināt pesticīdu lietošanas daudzumu.