Manā īpašumā ir guļbaļķu pirtiņa, kuru vēlamies nosiltināt. Vai labāk siltināt no iekšpuses vai ārpuses un ar kādiem materiāliem? Pirtiņai ir betona klona grīda, kas ziemā ir ļoti auksta. Ko darīt, lai to novērstu Jautā Valdis Jekabpilī. 

Iemesls, kāpēc cilvēki visbiežāk vēlas siltināt guļbaļķu ēkas, ir nekvalitatīvi izveidots pakšu (stūra savienojumu) pakojums un vējš tam pūš cauri. Iespējams, izbirušas savulaik ieliktās sūnas. Šādu ēku siltināšana no ārpuses ir racionālākais šīs problēmas risinājums.

Vairākas siltināšanas iespējas

No ārpuses ēkai pieskrūvē vertikāli orientētu latojumu. Turklāt skrūvju vietās jāiezāģē nelielas vertikālas atveres, kurās iegremdē skrūves.  

Šāda konstrukcija ļaus baļķiem nedaudz kustēties attiecībā pret latojumu, to nesabojājot, – guļbaļķu ēkai, lai arī celtai pirms daudziem gadiem, iespējamas nelielas koka konstrukciju kustības. Latojuma materiālam jābūt tik biezam, cik bieza būs siltinājuma  kārta. Starp latām ievieto lokšņu minerālvati, tās biezums – vismaz 100 mm (pamīšus liekot divas kārtas pa 50 mm). Ja koka siena ir plānāka, siltinājuma kārta var būt biezāka. Vati liek cieši pie baļķiem, neatstājot gaisa spraugu, jo materiāls ir elpojošs. Virs tā klāj pretkondensāta plēvi, turklāt tādu, kas paredzēta tiešam kontaktam ar siltinājuma materiāliem. Kā pēdējos piestiprina apdares dēļus, starp kondensāta plēvi un dēļiem atstājot 2–3 cm lielu atstarpi.