15.7 °C
Auto žurnālista darba ikdiena ietver arī jauno auto testa braucienus. No malas jau laikam šķiet tāds foršs darbs: mēģini jaunumus – labu, vēl labāku… Kur virsotne? Vai tajā iespējams uzrāpties? Un vai vajag? Te dažas septembra braucienu piezīmes un secinājumi par jaunākajiem elektroauto.
Liels un ātrs, bet vai vajag?
"Škoda Enyaq Coupe EX-5874" ir konkursa "Latvijas Gada auto 2024" titulu pretendents. Uzreiz saku – uzvarētājs galvenajā sacensībā šis nebūs. Lai gan brauc izcili labi. Nebūs, jo, lai gan maksā vien pusi no premiuma zvaigžņu sešciparu cenām, ir vidusslāņa latvietim pārāk dārgs. Pārāk liels. Pārāk ātrs.
Elektropiedziņas dinamika vispār ir īpašība, kuru par mūsu satiksmei veselīgu uzskatīt grūti. Sešas, astoņas sekundes līdz simtam… Tas no nulles. Bet no 45 km/h, kuri tev pilsētā kļuvuši pārāk miegaini, līdz tam pašam 100, kurš šeit ir amorāls un drīz būšot pat krimināli sodāms, ir pāris sekundes nospiesta akseleratora. Vai man to vajag? Vai gribu (pat ja varu) par šo izpriecu maksāt 50 tūkstošus? Konkrētajā komplektācijā pat 60…
Dinamika ir kaifs. Un tādēļ tika veiksmīgi pārdota jau vecajos benzīna laikos. Pat mans mazlitrāžas zirdziņš viegli spēj tos pašus 100 km/h pārsniegt vietā un nevietā. Dara to gan reti. Un vientulībā, jo saimnieks nav radis ne grūstīt līdzpilsoņus rindās pie "Rimi" kases, ne censties vinnēt dažas minūtes lielceļa apdzīšanas avantūrās.
Tādēļ – piedod, "Enyaq", tu, manuprāt, esi mūsu ikdienas lietošanai pārāk labs. Objektīvus trūkumus gan neatradu.
Šis tas mazliet nepatika. Subjektīvi. Nu nevajag celt tos digitālos informācijas un vadības ekrānus tik augstu virs paneļa. Perifēra skata zonai ātrā braucienā jābūt no jebkādiem kairinātājiem brīvai. Kas vēl? Riteņus es izvēlētos ar iespējami mazākajiem diskiem. Šie (20") pavisam noteikti pa mūsu krosa trasēm ripo mazāk komfortabli nekā iespējamie mazākie (19"), ar augstāka profila riepām.
Par izmēriem un svaru
Vairāk par ekoloģiskajām tieksmēm šī gadsimta automobiļus resnus, treknus, smagus ir padarījušas tā sauktās pasīvās drošības prasības. Pēdējos aptuveni 30 gados daudz masīvāki kļuvuši pat nelielu auto sliekšņi, jumta statnes, durvju rāmji. Viss, kas var izklaidīgu un paviršu stūrētāju un viņa pasažierus pasargāt kļūdas gadījumā. Un kopā ar siksnām un drošības spilveniem (kuri nesver gandrīz neko) tas devis daudz. Tūkstošus dzīvību izglābis. Labi darīts.
Bet svars un gabarīti pēdējos gados vēl vairāk aug, elektrifikācijas dzīti.
Enerģija, kuru tagad gribam ceļā paņemt sev līdzi, ir izlietojama bez sārņiem un kvēpiem, bet sver reizes desmit vairāk nekā naftas produkti.
Un, ja cenšamies saglabāt brīvības saldo dvesmu, tādi auto kā "Enyaq" jau tukši sver vairāk nekā divas tonnas. Jo sevī noslēpuši un pa mūsu mīļo pasaulīti pārvieto baigu akumulatoru kluci. Vai vajag? Varbūt tomēr varam necensties sasniegt 500 un vairāk kilometru autonomiju, plānot dzīvi jēdzīgāk. Nu reti taču tu nobrauc vairāk nekā 200 kilometru dienā. Vai vajag pirkt, vadāt līdzi balastu?
Vai ir arī pieticīgāki elektromobiļi?
Tikai niecīga daļa no dižā tirgus piedāvājuma ir pieticīgāka. Kompakti auto ar iekšdedzes dzinējiem maksā ap 20 000 eiro. Elektriskie gandrīz visām firmām ir divreiz smagāki un dārgāki. Piemēri – tabulā.
