Lai lauksaimnieki stātos pretī klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, jābūt kompleksam risinājumam. Jāizvēlas izturīgākas augu šķirnes, jāpielāgo augsnes apstrādes veids un laiks, būtiska nozīme jāpievērš augsekai, savlaicīgi jādomā par gruntsūdeņu izmantošanu," norāda graudkopības kooperatīva "Latraps" sējumu apdrošināšanas vadītāja Vita Baumane.

Tāpat ar valsts atbalstu jāattīsta precīzāka laikapstākļu prognozēšanas sistēma, uz lauksaimnieka interesēm balstīta pētniecība un jāizmanto sējumu apdrošināšana. Šādi secinājumi radušies pēc nozares konferences "Veiksmīga laikapstākļu un klimata pārmaiņu pārvaldība lauksaimniecībā".

Konferencē 30. janvārī piedalījās kā ārvalstu, tā arī Latvijas eksperti un tajā pulcējās vairāk kā 200 Latvijas lauksaimnieku. 

Konferences dalībnieki kā visriskantāko no visiem laikapstākļu ekstrēmiem vērtē krusu, kam seko nelabvēlīgi sējumu ziemošanas apstākļi un liels sausums pavasarī un vasarā.

"Izaicinājumi visiem Eiropas lauksaimniekiem ir vienādi. Un šis nav tikai apdrošināšanas jautājums. Jautājums ir, kādu instrumentu kopumu varam izmantot risku pārvaldībai," norādīja Eiropas vadošā lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas kooperatīva "Vereinigte Hagel" valdes loceklis Tomass Gerke.

Metereologs Toms Bricis, raksturojot laikapstākļu mainību un tendences Latvijā, uzsvēra, ka vidējā gaisa temperatūra visbūtiskāk paaugstinās uz silto ziemu rēķina. Silta ziema, agrs pavasaris nozīmē arī agrāku veģetācijas perioda sākšanos. Taču veģetāciju pavasarī visvairāk apdraud maija salnas. Domājot par lauksaimniekiem noderīgiem risinājumiem ilgtermiņā, T. Bricis uzsvēra, ka Latvijā būtu nepieciešams veikt zinātniskos pētījumus par kailsala un pavasara salnu lokālo ietekmi uz lauksaimniecību. Vienlaikus nepieciešams arī attīstīt Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra kapacitāti.

Novērots, ka siltās ziemas nes vairāk nokrišņu, kas tik ļoti pietrūkst vasarās sausuma periodos. Būtu vērts attīstīt lauku apūdeņošanas sistēmu, jo Latvijā gruntsūdeņi ir pieejami daudz brīvāk un plašāk, nekā, piemēram, Spānijā un Portugālē, kur, pat neraugoties uz grūto ūdens pieejamību, apūdeņošanas sistēmas tiek plaši izmantotas.

Konferencē piedalījās arī lauksaimnieks no Lietuvas Virginijus Beinoras, kurš uzskata, ka lauksaimniecība ir bizness, kurā ir jāpieņem un jāiemācās sadzīvot ar dažādiem izaicinājumiem. "Daudz dzirdu, ka lauksaimniekiem būtu jācīnās ar klimata pārmaiņām. Manuprāt, mums ir jāpielāgojas un jāmēģina ar tām sadzīvot," norāda V. Beinoras.

"Ikvienam mūsdienu zemniekam ir jābūt ilgtermiņa vīzijai par savas saimniecības attīstību, minimālai atkarībai no ārējiem faktoriem, paļaujoties uz paša rastiem risinājumiem, un sējumu apdrošināšanai. Sējumu apdrošināšana nozīmē to, ka es kā lauksaimnieks varu gulēt naktīs mierīgi, zinot, ka man kāds palīdzēs, kad pienāks grūtības. Tāpat ir jālūkojas pēc alternatīvām izejvielām un jaunām tehnikām, kā tās gudri un taupīgi izmantot. Jāinvestē jaunās tehnoloģijās, lai ilgtermiņā taupītu laika un finanšu resursus, kā arī jāmodelē peļņas un zaudējumu aprēķins pirms ražas ienākšanās."

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone diskusijā ar ekspertiem uzsvēra, ka Latvijā klimata risku pārvaldība ir viens no ministrijas stratēģiskajiem jautājumiem: "Ir jāiegulda zināšanās, ciešākā sadarbībā ar lauksaimniekiem, kā arī zinātnieku iesaistē!"

Savukārt lokālo meteostaciju tīkla eksperts no Vācijas Daniels Stihers skaidroja, ka lauksaimniekiem trūkst uzticamu meteoroloģisko datu. Risinājums būtu meklējams precīzi kalibrētās lokālajās meteo datu ieguves stacijās, kuru savāktie dati palīdzētu lauksaimniekiem pieņemt operatīvus lēmumus. Pie šāda tīkla izveides šobrīd strādā Vācijas apdrošināšanas un meteoroloģijas nozares eksperti. Inovatīvas, ekstremālos laikapstākļos izturīgas un precīzas meteostacijas konferencē prezentēja uzņēmuma "Barani Design Technologies" vadītājs Jans Barani.

Konferenci "Veiksmīga laikapstākļu un klimata pārmaiņu pārvaldība lauksaimniecībā" rīkoja "Latraps"  sadarbībā ar Eiropas lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvu "Vereinigte Hagel".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.