Izplatītākās slimības un kaitēkļi rapšu sējumos pērnajā sezonā

Gada pirmie mēneši lauksaimniekiem paiet, izvērtējot paveikto, saprotot pieļautās kļūdas un plānojot tuvojošos darbu sezonu. "Agronomu brokastis", semināri, mācības – tas viss palīdz izvēlēties, ar ko mēslot sējumus, ar ko ierobežot kaitīgos organismus, kā risināt tehniskus, ekonomiskus un citus būtiski svarīgus jautājumus.

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektoru darbs, uzskaitot sējumos kaitīgos organismus, palīdz sagatavoties iespējamiem nevēlamiem viesiem kultūraugu sējumos.

Ziemas rapši

Līdz dzelteni ziedošajiem rapšu laukiem vēl daži mēneši jāpaciešas. Šobrīd sējumiem jāizdzīvo gan ziemas perioda tradicionālie un pierastie apstākļi, gan jāsamierinās ar ne gluži ziemai raksturīgajām parādībām. Galvenais – nepadoties zem pārlieku lielām sasaluša ūdens lāmām, nenosmakt zem vēl iespējamās sniega kārtas un pārdzīvot mainīgās agrā pavasara temperatūras. Kad laikapstākļi rapšu attīstību vairs neapdraud, sākas tam piederīgo kaitīgo organismu aktivitātes. Aizvadītā gada pavasaris bija labvēlīgs kaitēkļu populācijām – dažādu sugu netrūka nevienā rapšu laukā.

Izplatītāko slimību TOP 3 

 Baltā puve. Pirmās baltās puves pazīmes uz ziemas rapšu stublājiem atrada, sākoties jūnija otrajai dekādei, pāksteņu attīstības–nogatavošanās sākuma attīstības stadijās (AS 73–80) Jēkabpils, Līvānu, Ogres, Siguldas, Smiltenes, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Aizkraukles un Augšdaugavas novada sējumos 2–4% izplatībā. Jūlijā, turpinoties rapšu sēklu nogatavošanās procesam (AS 80–88), baltās puves inficēti stublāji bija atrodami arī Cēsu, Talsu, Ventspils un Preiļu novadā 2–6% izplatībā. Slimības inficēto augu daudzumu visprecīzāk var noteikt, veicot novērojumus uz pēcpļaujas atliekām (AS 97) pēc rapšu novākšanas, jo tad lauki vieglāk pārstaigājami. Aizkraukles, Augšdaugavas, Talsu, Līvānu, Siguldas, Ogres un Jēkabpils novadā slimības izplatība pēc kulšanas bija 4–10%. 

No visiem inficētajiem stublājiem, gan ražu novācot, gan apstrādājot augsni, izbirst melnie sklerociji, kas kā jaunas infekcijas izraisītāji spēj kalpot vismaz sešus gadus. Atrodoties tuvu augsnes virskārtai, sklerociju iespējas izraisīt jaunu infekciju daudzkārt palielinās.