Privāto zīmolu olas Latvijā: lētākas, stabilākas un konkurētspējīgākas

Privātās preču zīmes (PPZ) jeb zīmoli, kas pieder pašiem mazumtirgotājiem, kļūst arvien nozīmīgāki pārtikas mazumtirdzniecībā.

Pamatojoties uz PLMA / NielsenIQ 2025. gada martā publicēto pētījumu1 par privāto preču zīmju (PPZ) ietekmi un nozīmību Eiropā, var konstatēt, ka PPZ pārdotie apjomi 2024. gadā (salīdzinot ar 2023. gadu) ir pieauguši par 0.11 procentpunktiem, pārsniedzot 38% no kopējās tirgus daļas. Šāds pieaugums novērojams 9 no 17 pētījumā iekļautajām valstīm, kas norāda, ka PPZ produkti, piedāvājot alternatīvu tradicionālajiem zīmoliem, spēj būtiski ietekmēt tirgus tendences.

Tuvojoties Lieldienām Konkurences padome (KP) veica ekspress cenu pētījumu par olu cenu izmaiņām mazumtirdzniecības vietās. Lai gan olu gala cena pakļauta dažādiem faktoriem – no sezonālām svārstībām līdz pircēju paradumu izmaiņām, novērojama starpība starp tradicionālo preču zīmju cenām un PPZ. Šajā ekspress cenu pētījumā tika apskatīts, cik būtiska patiesībā ir cenu starpība starp PPZ un tradicionālo preču zīmju olām mazumtirdzniecības vietās.

Pētījums balstīts uz 12 mēnešu cenu datiem atsevišķos mazumtirdzniecības veikalos2 un atklāj būtiskas cenu atšķirības dažādās olu klasifikācijās. Rezultāti liecina, ka PPZ olas bieži ir ievērojami lētākas nekā tradicionālo zīmolu olas. Šī cenu atšķirība var ietekmēt ne tikai patērētāju izvēles (īpaši cenu jūtīgākajiem pircējiem), bet arī ilgtermiņā ietekmēt tirgus struktūru un konkurenci.

Olu cenu dinamika pēdējos 12 mēnešos

Analizējot cenu dinamiku gada laikā, novērojams, ka olu cenas ne tikai atšķiras starp PPZ un tradicionālajiem zīmoliem, bet arī ievērojami svārstās dažādos laika periodos. Dati liecina, ka dažās klasifikācijās cenas gada laikā ir mainījušās pat par 40–50%.

Viens no būtiskākajiem pētījuma secinājumiem ir PPZ olu cenu lielāka stabilitāte salīdzinājumā ar tradicionālo zīmolu produktiem. Kamēr tradicionālo zīmolu olu cenām ir raksturīgas izteiktākas svārstības, PPZ olas saglabā relatīvi nemainīgas cenas, nodrošinot patērētājiem lielāķu paredzamību. Šāda cenu stabilitāte var būt saistīta ar mazumtirgotāju spēju kontrolēt PPZ olu ražošanas un piegādes ķēdes, kā arī ar zemākām mārketinga, iepakošanas un citām izmaksām. Sezonālās cenu svārstības ir vēl viens nozīmīgs faktors. Novērots, ka īpaši svētku periodos, kad pieprasījums pēc olām palielinās, cenu svārstības ir pamanāmākas. Arī PPZ olu cenām novērojams cenu kāpums, taču to cenas joprojām saglabājas zemākas nekā tradicionālo zīmolu olām, tādējādi joprojām saglabājot konkurētspējīgu priekšrocību.

Foto: Publicitātes

Analizējot olu cenas divos lielākajos e-veikalos Latvijā – Rimi un Barbora – redzams, ka Barbora piedāvā olas par zemākām vidējām cenām nekā Rimi. Tomēr šī cenu atšķirība nav vienmērīga un mainās atkarībā no olu klasifikācijas un konkrētā laika perioda.

Visizteiktākās cenu svārstības novērotas Rimi e-veikalā olām, kas dētas brīvos turēšanas apstākļos (vidējā cena no 0,37 līdz 0,60 eiro), kā arī kūtī dētām olām (vidējā cenas amplitūda – no 0,20 līdz 0,34 eiro). Tikmēr Barbora platformā šajās pašās kategorijās cenu stabilitāte ir izteiktāka – brīvos turēšanas apstākļos dētu olu cenas svārstās no 0,28 līdz 0,32 eiro robežās, savukārt kūtī dētu olu cenas – no 0,23 līdz 0,27 eiro.

PPZ cenu veidošana: kāpēc mazumtirgotāji var piedāvāt lētāk. Mazumtirgotājiem ir būtiska loma PPZ produktu cenu noteikšanā un pozicionēšanā tirgū. Ņemot vērā, ka PPZ produkti pieder pašām veikalu ķēdēm, mazumtirgotājs ne tikai nosaka šo produktu specifikācijas un iepakojuma risinājumus, bet arī gala cenu, tādējādi saglabājot augstu kontroli pār produktu ražošanas un tirdzniecības procesiem. PPZ produktiem bieži tiek izmantots vienkāršāks iepakojums, un tiem netiek organizētas plašas mārketinga aktivitātes. Tas palīdz samazināt kopējās izmaksas un ļauj šos produktus piedāvāt par zemākām cenām, kas ir īpaši svarīgi cenu jūtīgiem patērētājiem.

Nereti PPZ produktus ražo tie paši uzņēmumi, kuri konkrētajā mazumtirdzniecības ķēdē piedāvā arī savus tradicionālos zīmolus. Šādos gadījumos ražotāji piekrīt zemākai iepirkuma cenai PPZ precēm apmaiņā pret ievērojami lielākiem ražošanas apjomiem. Tas ļauj optimizēt ražošanas jaudas un samazināt vienas vienības pašizmaksu, radot kopējo izmaksu ietaupījumu gan ražotājam, gan mazumtirgotājam.

Šāda stratēģiskā pieeja ļauj mazumtirgotājiem paplašināt PPZ produktu sortimentu, veicināt klientu lojalitāti un piesaistīt cenu jutīgus patērētājus, savukārt ražotājiem — nezaudēt esošās pozīcijas tirgū.

Tradicionālo ražotāju zīmolu un PPZ cenu salīdzinājums (olām)

Foto: Publicitātes

Pētījuma rezultāti liecina, ka PPZ olas vidēji ir par 23,85–30,84% lētākas nekā tādas pašas klasifikācijas un lieluma tradicionālo zīmolu olas. Piemēram, lielā izmēra kūtī dētās PPZ olas maksā vidēji par 20,12% mazāk (12 mēnešu vidējā cena). Tomēr salīdzinot zemākās cenas 12 mēnešu laikā, starpība var samazināties pat līdz 2,04% (), kas varētu būt saistīts ar atlaidēm vai cenu korekcijām.

Vēl lielāka atšķirība ir vērojama dažāda izmēra kūtī dētu olu segmentā, kur PPZ cena ir par 34,68% zemāka (12 mēnešu vidējā cena). Tas norāda, ka šajā segmentā mazumtirgotāji konkurē īpaši aktīvi.. Tieši šajā segmentā patērētāji aktīvāk izvērtē cenas, tāpēc zemāka PPZ olu cena kļūst par svarīgu izvēles faktoru. Savukārt dažāda izmēra brīvos turēšanas apstākļos dētu olu segmentā PPZ olas ir vidēji par 37,73% lētākas (12 mēnešu vidējā cena), bet noteiktos periodos starpība var sasniegt pat 42,65% (12 mēnešu augstākā cena). Tas apstiprina, ka PPZ produkti ieņem nozīmīgu lomu arī dārgākos segmentos, piedāvājot patērētājiem finansiāli izdevīgākas alternatīvas.

Ukrainas olu ietekme tirgū

Veikalos šobrīd plaši pieejamas arī olas no Ukrainas, un tas ir būtisks faktors, kas ietekmē tirgus situāciju. Eiropas Savienība (ES) ir atcēlusi ievedmuitas nodokli produkcijai, kas tiek ievesta no Ukrainas, un, tā kā Ukrainas ražotāji nav pakļauti ES noteiktajiem kvalitātes un dzīvnieku labturības standartiem, tas vēl vairāk palielina Ukrainas izcelsmes olu konkurētspēju cenu ziņā gan Latvijā, gan visā ES. Šādi tirgus apstākļi var radīt spiedienu uz vietējiem ražotājiem, kuriem jāievēro stingrākas prasības un ir augstāka ražošanas pašizmaksa, tādējādi samazinot to konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā tirgū. Turklāt tas var ietekmēt arī vietējās ražošanas apjomus, mazināt iespējas investēt produktu kvalitātē un ilgtspējīgā lauksaimniecībā.

Faktori, ko patērētāji mēdz ignorēt

Iegādājoties olas, jāņem vērā ne vien cena, bet arī izcelsmes valsts un derīguma termiņš. Piemēram, importētām olām var būtiski atšķirties uzglabāšanas termiņi un tās var būt ilgāk ceļojušas pirms nonāk veikalu plauktos.

PPZ produkti lielākoties tiek ražoti tajās pašās ražotnēs kā tradicionālo zīmolu preces – līdz ar to cena ne vienmēr atspoguļo kvalitātes atšķirību.

Ražotāji nereti var būt spiesti sadarboties ar mazumtirgotājiem, lai saglabātu savu klātbūtni mazumtirdzniecības plauktos, , vienlaikus nodrošinot PPZ produktu ražošanu. 

PPZ attīstības ietekme uz konkurenci – prognozes un secinājumi

Dati un tirgus novērojumi liecina, ka PPZ loma olu tirgū pieaug. To veicina zemākas cenas, stabila cenu politika un mazumtirgotāju spēja nodrošināt pastāvīgu piedāvājumu. No konkurences viedokļa šī attīstība var sniegt zināmus ieguvumus, veicinot cenu konkurenci un radot patērētājiem plašākas izvēles iespējas. Tomēr ilgtermiņā jāņem vērā arī iespējamie konkurences riski .

Mazumtirgotāju vertikālā integrācija ar PPZ produktiem, kur viņi kontrolē gan produkta specifikāciju, gan cenu, palielina to ietekmi tirgū. Ja dominējošie mazumtirgotāji plaši izmanto PPZ un vienlaikus samazina tradicionālo zīmolu pieejamību vai to redzamību tirdzniecības vietās, pastāv risks, ka mazumtirgotājs piešķir priekšrocību (no angļu val. “self-preferencing”) tieši savām precēm (šajā gadījumā konkrēti PPZ), tādējādi ierobežojot konkurentu iespējas vienlīdzīgi konkurēt un sasniegt patērētājus.

Tāpat PPZ produktu attīstība var mazināt motivāciju inovācijām. Kā liecina Oksfordas Universitātes 2023. gada ziņojums3, vairāk nekā 80% no pārtikas tirgus inovācijām nāk tieši no zīmolu ražotājiem, nevis PPZ segmenta. Ja PPZ turpinās nostiprināties, ilgtermiņā pastāv risks, ka tirgū samazināsies gan produktu dažādība, gan inovāciju līmenis.

Vēl viens konkurenci ietekmējošs faktors ir cenu spiediens uz maziem un vidējiem vietējiem ražotājiem, kuriem ir ierobežotas iespējas ražot lielos apjomos par pazeminātu cenu. Tas var veicināt tirgus koncentrāciju, kurā dominē tikai daži lielākie tirgus spēlētāji, un samazināt piedāvājuma dažādību, kas ilgtermiņā var kaitēt patērētājiem.

Vienlaikus PPZ var kalpot arī kā instruments efektivitātes veicināšanai – ražotāji, sadarbojoties ar mazumtirgotājiem, var palielināt ražošanas apjomus un mazināt vienības izmaksas. Tāpat PPZ produkti ļauj ekonomiski jūtīgākiem patērētājiem iegādāties produktus par pieejamāku cenu, kas palielina plašāku pārtikas preču pieejamību sabiedrībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, PPZ attīstība rada daudzslāņainu ietekmi uz konkurenci. No vienas puses, PPZ var veicināt efektivitāti, zemāku cenu un lielāku pieejamību, kas ir izdevīgi patērētājiem. No otras puses, to straujā izplatība var negatīvi ietekmēt tirgus struktūru un inovāciju dinamiku, īpaši, ja tradicionālo zīmolu produktiem kļūst grūtāk konkurēt ar zemāku cenu un plašāku pieejamību. Tādējādi arī olu tirgū, tāpat kā daudzos citos pārtikas segmentos, PPZ izaugsme kļūst par būtisku konkurences veidojošu elementu, kas var mainīt līdzsvaru starp efektivitāti un produktu dažādību, cenu un kvalitāti, apjomu un inovācijām.

1 Private Labels Strong in Europe: Sales Reach €352 Billion in 2024. PLMA / NielsenIQ (2025). Pieejams: https://globalretailmag.com/private-labels-strong-in-europe-sales-reach-e352-billion-in-2024/#sthash.LJK0avDm.dpbs

2 Analīzē izmantoti dati no Rimi un Barbora tirdzniecības e-veikalu platformām par pēdējiem 12 mēnešiem.

3 Oxford Symposium on Retail Law and Competition 2023. Report. University of Oxford. Pieejams: https://www.law.ox.ac.uk/sites/default/files/inline-files/Oxford%20Symposium%20Report%202023.pdf