Skarbi apstākļi, spoži rezultāti — latvieši atgriežas no EJOF ar rekordiem

Pagājušajā nedēļā Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētā Skopjē un netālu no tās esošajā Kumanovā norisinājās Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls (EJOF), kurā piedalījās arī rekordskaits (72) Latvijas jauno atlētu.

Mājup atceļojušas četras medaļas – zelts, divi sudrabi un viena bronza. Jaunajiem sportistiem (EJOF startē 14 līdz 18 gadus veci jaunieši) un viņu pavadoņiem šī nedēļa gan atmiņā saglabāsies ar izdzīvošanu pamatīgajā svelmē, jo Skopjē gaisa temperatūra visu laiku svārstījās ap 40 grādiem pēc Celsija un augstāk.

Lepns par jauniešiem

Šādos laika apstākļos ilgstoši atrasties ārā nevienam neiesaka, bet ko darīt, ja iekštelpās, kur nākas uzturēties lielāko daļu, apstākļi neko daudz neatšķiras? Latvijas un citu valstu delegācijas dzīvoja studentu kopmītnēs, kas nebija aprīkotas ar gaisa kondicionēšanas iekārtām, istabiņās bijis tikai ventilators, kas tādā svelmē nav glābiņš. "Jā, apstākļi bija izaicinoši. Labi, ka bijām paņēmuši līdzi vienu dzesētāju, to novietojām ārstu istabā, un sportisti tur varēja atvēsināties, pat sēdēt pāris stundu, lai dabūtu zemē temperatūru un atgūtu spēkus. Mums latviešiem kā ziemeļniekiem tas bija pārbaudījums, arī man pašam šī bija karstākā nedēļa, kurā esmu dzīvojis," "Latvijas Avīzei" atzīst bijušais kamaniņu braucējs, bet tagad Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) sporta mārketinga programmu vadītājs Juris Šics. Viņš bija viens no tiem plašajā Latvijas delegācijā, kurš rūpējās par sportistu labsajūtu. Izaicinājumu nav trūcis. "Bērniem atvēlējām istabiņas zemākajos stāvos, kur logiem priekšā auga koki, un tie deva vismaz kādu ēnu, un istabiņas tik pamatīgi neuzkarsa kā augšējos stāvos. 

Lielu darbu paveica ārstu komanda kopā ar treneriem, kuri kļuva par vienotu komandu, bērniem nesa ledus dzesētājus, slapjus dvieļus, lai sacensību laikā starp piegājieniem būtu kādas iespējas atvēsināties, 

par laimi, iztikām bez lielā karstuma radītām nopietnākām veselības problēmām. Kā jau šādos lielos sporta pasākumos, organizatoriskajā ziņā daudz nosaka cilvēciskais faktors, un pirmajās dienās, kamēr pašiem kļūst skaidrs, kā viss darbojas, ir daudz neskaidrību, bet pēc tam dienu no dienas paliek labāk, un beigās, līdzīgi kā lielajās olimpiskajās spēlēs, ir pavisam labi. Arī te tie, kas spēja ātrāk adaptēties, nostartēja labāk, taču viegli nevienam nebija. Es biju lepns par mūsu jauniešiem, galvenais, lai ir turpinājums, motivācija un iedvesma strādāt tālāk," par organizatorisko pusi gana korekts bija Juris Šics.

Basketbols +53 grādu peklē

Daudz vairāk par smagajiem apstākļiem gan pastāsta sporta fotogrāfs Edijs Pālens. "Tādā ellē vēl nebija nācies strādāt," saka ziņu aģentūras "LETA" fotomeistars, kuram šīs bija sestās EJOF spēles, tādēļ viņš var salīdzināt. Dzīves apstākļi kā bieži šādos pasākumos spartiski. "Uz 20 cilvēkiem divas dušas un divas tualetes, katram izdalīja savu tualetes papīru. Mums vēl paveicās, lietuvieši dzīvoja kopmītnēs, kur tualetēs podu vietā bijušas tikai divas pēdiņas un caurums. Istabiņā visu laiku +40, naktī nevari izgulēties, sajūta, ka esi pirtī, tikai no tās nevari iziet ārā. Bija sportisti, bet ne no mūsu delegācijas, kuri izvēlējās nakti gulēt ārā pagalmā uz pufiem," apstākļi sportistu mītnes vietā bijuši skarbi. Arī sporta arēnās nav bijis labāk. 

"Kondicionierus hallēs sāka uzstādīt tikai kādā trešajā ceturtajā dienā, līdz tam sajūta, ka esi siltumnīcā. 

3x3 basketbolā sākumā treniņu laikā grīdas segums staigāja līdzīgi kā nesen Daugavas stadionā deju svētkos. Pēc tam izlēma, ka spēlēs tikai vakarā, kad lielākā svelme mitējusies, jo pa dienu uz laukuma bija +53 grādu karstums, mūsu komandas dakterīte izmērīja. Ūdens pudeles bija pieejamas neierobežotā daudzumā, taču tā patēriņš bija tik liels, ka ledusskapjos tas nepaguva atdzist. Turklāt neko daudz tas tādā karstumā nelīdz, iedzer, un uzreiz iztek ārā. Ēdnīcā izbeidzās sāls, jo sportisti to ņēma un bēra klāt saviem dzērieniem, tā cenšoties kompensēt sāļus, kas ar sviedriem iztek ārā. Vieglatlētikā kādu poļu meiteni pēc apbalvošanas nonesa no pjedestāla, kādam badmintonistam trešajā setā nācās nekavējoties iet uz aukstu dušu, lai atdzistu. Organizatoriskajā ziņā bija daudz lietu, ar kurām delegācijas bija neapmierinātas," teic Edijs Pālens, kurš arī uzslavēja jaunos sportistus, kuri spējuši ne tikai izturēt, bet arī startēt šādos apstākļos. Sadzīves ziņā gan mazliet vairāk paveicies Latvijas klasiskā basketbola zēnu komandai un riteņbraucējiem, jo tie dzīvojuši citā viesnīcā, kur kondicionēts gaiss bijis nodrošināts, un viņiem bijusi arī tāda ekstra kā baseins.

Jauniešu vasaras olimpiskais festivāls pirmo reizi tika rīkots 1991. gadā Briselē, bet Skopjē notika jau 18. šāds pasākums. Nākamais pēc diviem gadiem Itālijā, 2029. gadā Rumānijā, bet 2031. gadā nākotnes olimpiešus uzņems Liepāja, kur notiks lielākā daļa sacensību. Skopjē sacentās 4000 sportistu no 49 valstīm 15 sporta veidos.

Četri medaļnieki

Par EJOF uzvarētāju diska mešanā kļuva cēsnieks Toms Samauskis, kurš rīku raidīja 62,52 metrus tālu, kas ir jauns Latvijas U-18 rekords. Trīssoļlēkšanā sudrabs Brendai Apsītei, arī ar jaunu valsts U-18 rekordu – 13,52 metri. Sudraba godalga šaušanā arī Anetei Tukišai 10 metru distancē ar pneimatisko šauteni, bet augstlēkšanā bronzas godalgu ar jaunu personīgo rekordu 2,11 metri izcīnīja Daniels Ģiedris. Tāpat mūsu jaunajiem sportistiem Skopjē bija arī vairākas ceturtās vietas. Nedaudz veiksmīgāki par mūsējiem bija dienvidu kaimiņi lietuvieši, kuriem sešas medaļas, trīs no tām zelta – viena 3x3 basketbolā un divas džudo. Savukārt ziemeļu kaimiņiem igauņiem viens zelts, toties ar lielu pievienoto vērtību – kārtslēcēja Allika Mozere uzvarēja ar jaunu pasaules U-18 rekordu 4,52 metri.

Medaļu vērtējumā veiksmīgākie bija itāļi, kuri tika pie 50 godalgām – 19 zelta, 19 sudraba un 12 bronzām.