Visideālākā verdzība ir tad, kad vergi pat nenojauš to, ka patiesībā ir vergi.

Ir virkne pētnieku, kuri pauž, ka cilvēku sabiedrībā jau sen itin netraucēti un turklāt neiedomājami lielā daudzumā dzīvo citplanētieši. Tā viņiem absolūti neesot nekāda problēma, jo liela daļa citplanētiešu sugu ne ar ko neatšķiroties no cilvēkiem, savukārt pārējiem vienkārši piemīt spēja ieņemt jebkuru vēlamo veidolu. Tādā gadījumā, šķiet, interesantākais būtu šāds jautājums: kādā nolūkā citplanētieši to dara un kādi ir viņu patiesie mērķi saistībā ar cilvēkiem?

Cilvēku nolaupītāji. Labie

Galvenokārt balstoties uz citplanētiešu īstenoto cilvēku “nolaupīšanu” aprakstiem, pētnieki sadalījušies divās nometnēs. Viena daļa uzskata, ka, neskatoties uz virkni ar nolaupīšanām saistīto negatīvo aspektu, kopumā attieksmei pret citplanētiešiem mums jābūt labvēlīgai – tieši tāpat arī citplanētiešu attieksmei pret cilvēkiem. Piemēram, viens no autoritatīvākajiem nolaupīšanu pētniekiem Hārvardas profesors Džons Maks uzskatīja, ka paša nolaupīšanas fenomena pamatā ir rūpes par dzīvības uz Zemes nosargāšanu, turklāt tas attiecināms ne tikai uz tiem dzīvības veidiem, kas apveltīti ar saprātu.

Maks arī paudis, ka daudzi nolaupītie, kuri sākumā pārdzīvoja smagas psiholoģiskās traumas, ko izraisīja atmiņas par neciešami sāpīgām procedūrām, kurās viņus iesaistīja citplanētieši, laika gaitā un jo īpaši pēc atkārtotām nolaupīšanām visnotaļ krasi mainīja viedokli pozitīvā virzienā. Šie cilvēki sākuši citādi izprast savu vietu un lomu Visumā, uztverot to krietni vien daudzdimensionālāk, kā arī sākuši izjust savu personisko atbildību par notiekošo tieši uz mūsu planētas. Un viņiem bieži noformējusies savstarpēja sapratne ar citplanētiešiem, ar kuriem viņi nonāca kontaktā, jeb faktiski pat tāda kā savdabīga iekšēja saikne.