Dūmvadu tīrītājs jeb skursteņslauķis ir ļoti sena profesija un ilgstošā sabiedrības evolūcijas periodā tā no mēreni nonievātas pakāpeniski pārtapusi pat ļoti cienījamā profesijā. Mūsdienās skursteņslauķi ne tikai nav pilnībā izzuduši, bet gan ir bruņoti atbilstoši visjaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem. Un ir arī kāds īpašs ārējās atšķirības atribūts, kas ilgus gadus saglabājies teju nemainīgā veidā, un tas ir melnais cilindrs. Praktiski jebkurš skursteņslauķa atveidojums nav iedomājams bez šā atribūta, lai gan mūsdienās, protams, tā lietošana krasi mazinājusies.

Sodrēji un skābes

Avotos un tehniskajās rokasgrāmatās var uzmeklēt šādu skursteņslauķa profesijas aprakstu: “Krāšņu dūmvadu, pašu krāšņu, kamīnu, apkures katlu un tostarp arī ventilācijas sistēmu pārbaudes un tīrīšanas speciālists.”

Tostarp esot arī zināms, ka pilnībā neatkarīgi no tā, ka dūmvadu tīrīšana un uzturēšana kārtībā pazīstama jau kopš neatminamiem laikiem, gluži oficiālu statusu skursteņslauķa profesija iemantojusi faktiski tikai 1778. gada 11. februārī. Kā vēstīts pilnībā autentiskos senajos dokumentos, tieši šajā datumā Dānijas karalis Kristiāns VII izdeva rīkojumu par speciālas dāņu skursteņslauķu amatbrālības izveidošanu, jo viņš juties ļoti nobažījies gan pats par savu īpašumu dūmvadu stāvokli, gan arī par pārāk lielu reģistrēto ugunsgrēku skaitu un tā pieaugumu Dānijas karaļvalstī. Kopš tā laika skursteņslauķi faktiski visā pasaulē savus profesionālos svētkus atzīmē tieši šajā datumā – 11. februārī.