Ķīnas Lielais pazemes mūris – tādu nosaukumu iemantojusi savdabīgā bunkuru un tuneļu sistēma, kas pagājušā gadsimta 70. gados ierīkota zem Ķīnas galvaspilsētas Pekinas un kas bija paredzēta kā bumbu patvertne, kurā varētu izmitināt praktiski visus šīs pilsētas iedzīvotājus. Objekts būvēts atbilstoši paša ķīniešu līdera Mao Dzeduna rīkojumam, un tas noticis laikā, kad Ķīnas un PSRS savstarpējās attiecības bija krasi saasinājušās un Mao gatavojies no PSRS sagaidīt kodoltriecienu.

Ideologi veido un uztur konfliktu

Nav noslēpums, ka lielākā daļa tūristu mūsdienu Pekinā jūtas teju vai satriekti, redzot šīs pasaules megapoles vērienīgumu un daudzu tās rajonu īpašo respektablumu: stikla un betona debesskrāpji, plaši prospekti, vareni pieminekļi, rūpīgi saglabāta un apkopta senā apbūve, labiekārtoti parki un skvēri, grezni lielveikali un individuālie veikaliņi, neskaitāmas kafejnīcas un restorāni. Tas viss vārda vistiešākajā nozīmē spēj apžilbināt ikvienu tūristu, liekot acumirklī pilnībā noticēt Ķīnas kolosālajam ekonomiskajam izrāvienam, ko tā spējusi veikt burtiski aizvadītās desmitgades laikā. Savulaik pat gluži objektīvi par atpalikušu (ekonomiskajā jomā, protams) valsti uzskatītā Ķīna patlaban ne tikai turpina piedzīvot strauju augšupeju, bet faktiski jau tagad kļuvusi par izteiktu pasaules līderi šajā ziņā, tādējādi raisot skaudību un ienaidu tajās sabiedrībās, kas no šā pjedestāla pēkšņi nostumtas.

Var piebilst, ka Pekinā mūsdienās mīt vismaz divdesmit miljoni iedzīvotāju (ja vēl pieskaita klāt tā dēvētās piepilsētas, tik daudz nesanāk visām Baltijas un Skandināvijas valstīm kopā!). Taču šiem pārsteigtajiem viesiem pamatā paliek nezināms fakts, ka 

vairāki simti tūkstošu pekiniešu savu dzīvi aizvada arī pazemē, proti, savulaik Mao ierīkotajā gigantiskajā bumbu patvertnē.