2024. gada janvārī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības vairoga izbūvi. Lai arī pulka pašmāju bāleliņu nebeidz smiet par austrumu robežas lēno izbūvi, ziņa par Baltijas aizsardzības līnijas izbūves koordināciju aizgājusi tautās.

Atšķirībā no 1934. gada Ženēvā parakstītās Baltijas Antantes, esam NATO un Eiropas Savienībā. Līdztekus kopīgajiem plāniem, kurus veido mūsu aizsardzības un ārlietu dienesti kopā ar NATO plānotājiem Briselē, arī Latvijas sabiedrībai ir aktīvāk jāiesaistās visaptverošā valsts aizsardzībā. Ir saprotams zināmas Latvijas sabiedrības daļas satraukums par Kremļa izplatītajiem draudiem, kurus pēdējos trīsdesmit gadus mērķtiecīgi sējuši ienaidnieki aiz Zilupes. Šādi tiek politizēta ikviena Latvijas Saeimas un valdības neveiksme, un daudzkārt Latvijas politiķi savās savtīgajās spēlēs – Latvijā viss ir slikti – pat nesaprot, ka viņi lej ūdeni uz Kremļa veidotās propagandas dzirnām. Visaptverošai valsts aizsardzībai ir jāvairo galvenokārt sabiedrības psiholoģiskā noturība, stiprinot valsts militāro un ekonomisko aizsardzību. Valsts aizsardzības korporācijai, aizsardzības dienestam, aizsardzības mācībai un, visbeidzot, Baltijas aizsardzības līnijai ir jāstiprina Latvijas iedzīvotājos pārliecība par mūsu pašu varēšanu nenoteiktības un pārmaiņu laikā Eiropā.

Baltijas aizsardzības līnija iezīmē robežšķirtni laikmetam, kurš aizsākās 1991. gada augustā, sabrūkot PSRS, un beidzās 2022. gada februārī, moskavītiem uzsākot kontinentālo karu Ukrainā. 

Moskavītu karš Ukrainā ir kalpojis par poligonu militārajiem un ieroču speciālistiem, nav noslēpums, ka Latvijas Bruņotie spēki (NBS) sadarbojas ar Ukrainas kolēģiem, lai mācītos no Ukrainā pielietotās pretinieka kara taktikas. Kopīgie Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku vidējā un tuvā rādiusa pretgaisa sistēmu IRIS-T un HIMARS iepirkumi parāda mūsu militāro plānotāju izpratni par kara Ukrainā izaicinājumiem. Atšķirībā no Ukrainas Baltijas valstu sauszemes spēku rezerves ir ierobežotas, tas bija galvenais arguments, kāpēc 2023. gada 1. jūlijā Latvija – pēdējā no Baltijas valstīm – atgriezās pie valsts aizsardzības dienesta, toties mums pieder dominance NATO gaisa telpā, kuru miera laikā rotācijas kārtībā nodrošina Baltijas gaisa patrulēšanas sistēma. Atšķirībā no Ukrainas Baltijas valstīm ir priekšrocība – laiks, un šeit lieti atcerēties seno izteicienu: “Gudras valstis mācās no citu kļūdām, bet ne tik gudras no savējām.” Baltijas valstu militārie plānotāji sadarbībā ar NATO kolēģiem sapratuši, ka jānostiprina Baltijas valstu austrumu robeža ne tikai gaisa telpā, bet arī uz zemes, lai izpildītu solījumu par katra NATO teritorijas kvadrātcentimetra aizsardzību.

Latvijas robeža ar Maskaviju ir teju 250 kilometri, ar tās satelītvalsti Baltkrieviju – teju 160 kilometri. 

Latvijai un Lietuvai atšķirībā no Igaunijas (Peipuss) uz robežas nav dabisko ūdenstilpju, bet pierobežas purvi gadsimtiem kalpojuši par dabisko šķērsli pret barbaru ordām no austrumiem. Šopavasar NBS sadarbībā ar Valsts robežsardzi turpina robežas izbūvi valsts austrumos. Atceroties Igaunijas aizsardzības ministra paziņojumu par sešsimt bunkuriem, nevajadzētu satraukties, arī Latvijā būs bunkuri, tanku grāvji, tranšejas un potenciālie mīnu lauki. Mērķtiecīgi strādājot, NBS spēs trīs gadu laikā uz mūsu austrumu robežas izbūvēt ešelonizētu aizsardzības vairogu, un Latvija būs aizsargāta. Panikas cēlājiem, kuri tūdaļ miera laikā vēlas mīnu laukus Alūksnes, Ludzas, Rēzeknes un Augšdaugavas novadā, nerēķinoties ar novada iedzīvotāju viedokli, jāatgādina, ka mīnu kartējumi ir daļa no valsts aizsardzības plāna, un mīnu likšana tiek testēta arī mācībās “Namejs”. valsts aizsardzības dienesta neesamība un atmiņas par cilvēkus pazemojošo dienestu okupācijas armijā diemžēl radījušas daudz melu un neizpratnes par mūsu valsts aizsardzību. Neaizmirsīsim, ka valsts aizsardzība sākas katrā no mums, tāpēc stājies Zemessardzē. Sargā sevi pats, un NATO tevi sargās!

Aptauja

Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.