Latvijai par svarīgākajiem uzskatāmi kontakti ar tiešākajiem kaimiņiem. Cieša sadarbība svarīgākajās jomās, vispirms kopīgi domājot un pilnveidojot abu valstu drošību, ir kā Latvijas, tā Igaunijas stratēģiskajās interesēs. Ar Igaunijas vēstnieku Latvijā Ēriku Marmeju sarunājas Veiko Spolītis.
Kā jūs raksturotu Igaunijas un Latvijas attiecības? Pārvākšanās uz jaunām vēstniecības telpām 2025. g. tuvāk Rīgas sirdij, vai tas dos jaunu grūdienu attiecībām, vai tā būs tikai formalitāte?
Ar prieku varu apgalvot, ka attiecības starp valstīm ir ciešas visās jomās. Galvenokārt, protams, aizsardzības politikā, ārpolitikā un ekonomikā, kur viens otram esam svarīgākie tirdzniecības partneri. Latvijā pēdējos gados ir veiktas daudzas investīcijas. Latvija mums ir kaimiņš ar līdzīgu mentalitāti un paražām. Kā 1925. gadā valsts vizītē Igaunijā teica Latvijas prezidents Čakste, Igaunija un Latvija ir kā viena tauta, kura runā divās valodās. Vēstniecības pārcelšanās uz vecpilsētu ir nejaušība. Atradām pieklājīgu telpu ar ērtu piekļuvi, kuru atjaunojam un uz kuru ceram pārvākties līdz 2024. gada beigām.
Gadiem tiek sagatavots Igaunijas un Latvijas sadarbības memorands. Kas šobrīd ir sasniegts, ar ko esat apmierināts, uz ko mums no pelniem atdzimušajā Livonijā būtu jātiecas?
Ir divi Igaunijas un Latvijas sadarbības memorandi. Pēdējais pabeigts pagājušā gada rudenī. Tas iezīmē līdzšinējo sadarbību un sniedz ieteikumus sadarbības uzlabošanai. Tas nav tieši darba plāns, taču tas palīdz abām pusēm labāk izprast un virzīt savstarpējo darbību. Noteikti ņemsim no turienes idejas sadarbības stiprināšanai. Cerams, ka nākamā gada pavasarī Tallinā būs divas Igaunijas un Latvijas valdību tikšanās, kurā visas sadarbības jomas tiks pārrunātas saturīgāk. Varam būt gandarīti par pēdējo gadu norisēm gan kovida krīzes apstākļos, gan īpaši ārējās aizsardzības politikas jomā pēc Krievijas kara Ukrainā.
Esam nonākuši līdz kopīgiem iepirkumiem, palielinājuši aizsardzības izdevumus, Latvija atjauno armijas rezerves, jēgpilni sadarbojas policija, robežsardze un drošības iestādes.
Kā jūs raksturotu mūsu sadarbību aizsardzības jomā, jo sevišķi pēc Berlīnē noslēgtā “Livonijas vairoga” pretraķešu sistēmu iepirkuma?
Patiesībā ir nepieciešams stiprināt pretgaisa aizsardzību visā Eiropā, un mūsu kopīgais iepirkums, kura rezultātā iegādāsimies IRIS-T sistēmu, ir šaurāks, lai padarītu mūsu daudzslāņu pretgaisa aizsardzību drošāku, bet arī plašāks par daļu no Eiropas aizsardzības vairoga izveides. Turklāt kopīgi iepērkam arī HIMARS raķešu sistēmas, pēdējā ziņa bija, ka Igaunijas armija veica ļoti apjomīgu iepirkumu par visa militārā autoparka nomaiņu, kurā piedalās arī Latvijas NBS, lai ietaupītu līdzekļus. Jums savukārt ir “Patria” bruņumašīnu rūpnīca, kas nākotnē varētu interesēt arī Igauniju. Turklāt mēs sadarbojamies, veidojot infrastruktūru ES tā saukto militārās mobilitātes instrumentu izmantošanai. Tā ir svarīga aizsardzības uzlabošanas komponente, jo loģistika un tās ātrums noteiks mūsu panākumus vai neveiksmes, ņemot vērā mūsu ģeogrāfiju. Tāpēc, piemēram, “Rail Baltica” ir svarīga ne tikai preču un cilvēku kustībai no ziemeļiem uz dienvidiem un otrādi, bet arī vitāli svarīga no militārās loģistikas viedokļa.
Vai šīs vienošanās ir mainījušas attieksmi Igaunijā par t. s. Latviju kā drošības patērētāju?
Igaunija nekad nav izturējusies pret Latviju kā pret drošības patērētāju. Tiesa, mūsu attīstības tendences aizsardzības jomā ir bijušas nedaudz atšķirīgas, tāpat kā mūsu apņemšanās palielināt aizsardzības izdevumus, taču, kā jau teicu, savstarpējais atbalsts nodrošina mūsu kopējo drošību. Ar interesi sekojam līdzi valsts aizsardzības dienesta izveidei, mēs varētu sniegt konsultācijas, ja NBS to uzskatīs par nepieciešamu.