1914. gada 31. jūlijā. Pirms 110 gadiem, visai Eiropai gatavojoties Pirmajam pasaules karam, Krievijas impērijā tika izsludināta vispārējā mobilizācija, kas attiecās arī uz Latvijas teritoriju.

Reklāma

Lielvaru galvaspilsētās vēl notika atsevišķi mēģinājumi novērst gaidāmo katastrofu; Lielbritānija Serbijas jautājumā mēģināja uzstāties kā vidutāja starp Krieviju, Franciju un Austroungāriju, Vāciju; Berlīne piedāvāja Londonai palikt neitrālai konfliktā, taču saņēma atteikumu. Šajā pašā dienā Vācija, ņemot vērā mobilizāciju Krievijā, izsludināja "kara draudu stāvokli" un uzstādīja Krievijai ultimātu – izbeigt mobilizāciju vai arī Berlīne pieteiks karu. Tikmēr vispārējo mobilizāciju izsludināja arī Austroungārijā. 1. augustā to pašu izdarīja Francija un Vācija, kura turklāt sāka koncentrēt karaspēku pie Francijas un Beļģijas robežām. 

Pievakarē Berlīne saņēma ultimāta noraidījumu no Sanktpēterburgas un rīkojās, kā bija solījusi, – pieteica karu Krievijai. Šo arī uzskata par Pirmā pasaules kara sākuma mirkli. 3. augustā Vācija piesaka karu Francijai. 

4. augustā karu Vācijai, kas atteicās respektēt Beļģijas neitralitāti, pieteica Anglija. Neviens nedomāja, ka karš būs ilgs un asiņains. Avīzes visās iesaistītajās valstīs apgalvoja, ka tieši pretinieks ir tas, kas pārrēķinājies. No mobilizācijas neviens nevairījās, pa ielām soļoja un vagonos sēdās pacilātā noskaņojumā, orķestru un patriotiskas ļaužu sajūsmas pavadīti. 31. jūlijā patriotisks gājiens no Maskavas priekšpilsētas uz pilsētas centru, pie Pētera I pieminekļa notika tāpat Rīgā. Avīzes apgalvoja, ka manifestanti, kopumā aptuveni 15 tūkstoši, nepārtraukti dziedājuši Krievijas impērijas himnu "Dievs, sargi ķeizaru!" un citas patriotiskas dziesmas, bet Vērmaņdārzā pie estrādes stihiski dziedāta arī Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju!". Sevi lika manīt latviešu gadsimtos krātais naids pret vāciešiem. Kopumā Pirmā pasaules kara gaitā Latvijas teritorijā notika septiņi iesaukumi cara armijā un karā devās 120 līdz 130 tūkstoši latviešu. Karš Latviju tiešā veidā skāra jau 1914. gada 2. augustā, kad vācu kreiseri sāka apšaudīt Liepājas ostu un pilsētu.

Latvijas Vēstnesis, 1924. gada 31. jūlijā

Profesionāls krāpnieks. Rīgas mehānisko darbnīcu īpašniekam Aleksandram Gailītim kāda persona izkrāpusi motocikletu 900 latu vērtībā. Krāpnieks izdevis vekseli un uzrādījis dokumentus un pasi uz Jāņa Vitke vārda, iedzīvojošu Aizputes apriņķa Cīravas pagastā. Kad vekselis nav laikā izpirkts, G. aizbraucis uz Cīravas pagastu, bet tur tāda persona nemaz nedzīvojot. Vēlāk pienākts, ka minētais krāpnieks ir Austeres pagasta Virpju mājās dzīvojošais Jānis Pēks, kas atzinies, ka pasi esot atradis. 1923. gada februārī šis pats Pēks ar viltota vekseļa palīdzību izkrāpis Rīgas Titānikas fabrikas īpašniekam Kārlim Dederim gateri 4000 latu vērtībā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.