12.3 °C
1954. gada 1. augustā. Pirms 70 gadiem divgadīgo Liepājas Skolotāju institūtu, kas 1950. gadā bija veidots uz 1945. gadā dibinātās Pedagoģijas skolas bāzes, pārorganizēja par Liepājas Pedagoģisko institūtu (LPI) – pirmo augstskolu Kurzemē, no 2008. gada pazīstamu kā Liepājas Universitāti.
"Cīņa" togad rakstīja: "Liels un cildens ir padomju skolotāju uzdevums – audzināt jaunos komunisma cēlājus. Tieši arī tādēļ simtiem jauniešu pēc vidusskolas beigšanas turpina mācīties skolotāju un pedagoģiskajos institūtos." Pedagogus atbilstoši reģionam sagatavoja Liepājā, Rīgā un Daugavpilī. Liepājas institūtā četru gadu studiju procesā apmācīja lielākoties pamatskolu pedagogus Kurzemei un Zemgalei.
Skolotāju Latvijas PSR pēckara gados trūka, to trūka visā PSRS,
un jauno augstskolu veidoja saskaņā ar PSRS Ministru padomes lēmumu atbilstoši Vissavienības direktīvai, kas tuvākā nākotnē plānoja pilnīgu pāreju uz vidusskolas izglītību kā pilsētās, tā laukos. Latvijas PSR Ministru padome attiecīgu rīkojumu par LPI pieņēma 1. septembrī, kaut pirmā uzņemšana tajā notika jau augustā. 1954. gadā mācības sākās vēl agrākajās telpās Baseina ielā 9, jo augstskolai paredzētais jaunais korpuss – pompozā padomju stila ēka, kam pēc sākotnējā nodoma bija lemts kalpot par Liepājas apgabala administrācijas mītni, – nebija gatavs. To solīja pabeigt 1955. gadā. Institūts pie jaunbūves tika, kad kļuva skaidrs, ka eksperiments piemērot Krievijas plašumiem domāto administratīvo dalījumu apgabalos arī okupētajā Latvijā nav bijis veiksmīgs un no šīs reformas atteicās. Sākotnēji LPI mācījās ap 300 jauno skolotāju, ieskaitot tos, kuri mācības jau bija sākuši Skolotāju institūtā. Perspektīvā pēc pāriešanas uz jaunajām telpām plānoja uzņemt līdz 800 studentu. Mācības notika latviešu valodas un literatūras, krievu valodas un literatūras un fizikas un matemātikas fakultātēs – arī padomju gados jaunieši uz pēdējo īpaši netiecās un reflektantu skaitu tur vērtēja kā niecīgu. Katrā fakultātē sākumā paredzēja uzņemt 50 studentus. Avīzes īpaši atzīmēja, ka liels konkurss bijis uz krievu valodas un literatūras fakultāti – 96 pretendenti uz 50 vietām.
Talsu Balss, 1924. gada 1. augustā
Ļaunprātīgs apvainojums. Savā laikā Talsu apriņķa kooperatīvs atlaida tirdzniecības pārzini Aluti par to, ka kooperatīva valdei esot ziņots, ka Alutis pie darījumu noslēgšanas esot ņēmis sev par labu speciālu komisiju. Izrādījās, ka šo apvainojumu izplatījuši apavu rūpnieks Veiss un bijušais kooperatīva grāmatvedis Streņģe. Veiss tagad bankrotējis, palikdams kooperatīvam parādā 50 000 rubļu, bet Streņģe apcietināts, jo nodarījis kooperatīvam ap 30 000 rbļ. lielus zaudējumus. Par minēto apvainojumu Alutis iesūdzēja Veisu miertiesā. Veiss no tiesas izvairījās. Tomēr aizvakar Talsu miertiesnesis atrada apvainojumu pret Aluti par nedibinātu un izdomātu ļaunprātīgā nolūkā un notiesāja Veisu 2 nedēļas cietumā.
