3. decembris vēsturē un senās avīzēs. Pirmā akadēmiskā pētniecības iestāde

1924. gada 3. decembrī. Pirms 100 gadiem "Jaunākās Ziņas" informēja: "Lai veicinātu latviešu senās dzīves pieminekļu – latviešu tautas dzejas un tradīciju – vākšanu un lai atvieglotu to pētīšanu, pie Pieminekļu valdes nodibināta latviešu folkloras krātuve.

Tās uzdevums: vākt, kārtot, uzglabāt un publicēt latviešu tautas dziesmas, pasakas, teikas, mīklas, sakāmvārdus, ticējumus, ieražu aprakstus un tā tālāk. Folkloras krātuves pienākums ir modināt plašākā sabiedrībā interesi uz tautas dzejas un tradīciju uzrakstīšanu, izlaižot uzsaukumus, izplatot izdevumus folklorā, jautājumu lapas un sarīkot priekšlasījumus. Visiem folkloras materiālu krājējiem valsts līdzekļiem savāktie materiāli jānodod folkloras krātuvei, kurai tādas pašas tiesības kā krājējiem tos publicēt un zinātniski izmantot. Krātuvi pārzina un viņas darbību vada sevišķa speciālistu kolēģija, kura sastāv vismaz no trim personām. Kandidātus kolēģijas amatam ieteic Pieminekļu valde saziņā ar Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāti, bet tos ieceļ un apstiprina izglītības ministrs. Līdzekļus materiālu vākšanas, glabāšanas, kārtošanas, publicēšanas un citiem izdevumiem un darbinieku algām folkloras krātuve saņem budžeta kārtībā." Latviešu folkloras krātuve pie Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes ar ministra Kārļa Strauberga pavēli tika dibināta iepriekšējā dienā – 2. decembrī. 

Tā bija pirmā akadēmiskā pētniecības iestāde Latvijas valstī, mūsdienās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā meklējamā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta priekštece. 

Principiāls lēmums, ka nepieciešama viena valsts institūcija, kas pārzinātu un uzraudzītu līdz tam atsevišķu indivīdu entuziasmā balstīto folkloras vākšanas procesu, Izglītības ministrijā bija pieņemts 1924. gada septembrī. Par pirmo iestādes vadītāju kļuva skolotāja un folkloras pētniece Anna Bērzkalne (1891–1956), kura tobrīd studēja folkloristiku Tartu Universitātē doktorantūrā un piederēja pirmajai profesionāli izglītoto folkloristu paaudzei. Pirmajos piecos darba gados pašu vāktās tautas garamantas Folkloras krātuvei piesūtīja 1177 līdzstrādnieki, tajā skaitā 400 skolas. Minētajā periodā papildus esošajam tika iesūtīti 283 tūkstoši tautasdziesmu un ap 34 700 pasaku un teiku. Krātuves labā darbojās tādas personības kā valodnieks Jānis Endzelīns, komponists Emīlis Melngailis, rakstnieks Pēteris Ērmanis.

Latvis, 1924. gada 3. decembrī 

Rīgas prefekts uzdevis policijas iecirkņu priekšniekiem stingri raudzīties, lai smagie ormaņi, vieglie un smagie automobiļi ievērotu braukšanas noteikumus un netraucētu vispārējo un tramvaju kustību, kā arī sniegtu tramvaju konduktoriem uz viņu pieprasījumu palīdzību iereibušu pasažieru izsēdināšanai.