27. novembris vēsturē un senās avīzēs. Sociāldemokrātu tiesāšana

1934. gada 27. novembrī. Pirms 90 gadiem Rīgā, Alberta ielā, aiz slēgtām durvīm sākās karatiesas prāva pret četriem Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) locekļiem, pie kuriem 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma brīdī kratīšanās bija atrasti ieroči, kas ļāva viņus apsūdzēt it kā sociāldemokrātu valsts apvērsuma gatavošanā.

Tiesājamie bija atlaistās Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, viņa dēls deputāts un LSDSP sporta un apsardzes organizācijas "Strādnieku sports un sargs" (SSS) vadītājs Bruno Kalniņš, kā arī deputāti Jūlijs Celms un Pēteris Ulpe. Kā lieciniekus prāvā pieaicināja 80 personas. Galvenais elements apsūdzībā bija fakts, ka kratīšanā Kalniņu savrupmājā Mežaparkā, Jahtkluba ielā 5, tika atrasti 150 revolveri, četras mazkalibra un četras kaujas šautenes, aptuveni tūkstotis patronu un viens "Bergmann" automātiskais ierocis. Daži desmiti revolveru un patronas glabājās arī pie J. Celma un P. Ulpes. Apsūdzība to skaidroja tā, ka sociāldemokrāti sadarbībā ar komunistiem gatavojuši bruņotu puču. 

Prāvu cita starpā izmantoja, lai sabiedrībai lieku reizi iegalvotu, ka Kārlis Ulmanis, 1934. gada 15. maijā ieviešot karastāvokli, atceļot demokrātijas institūcijas un iedibinot autoritāru režīmu, glābis valsti no "zociķu" sazvērestības. 

Presei tika skaidrots: "Sociāldemokrātu kaujas vienībām bija pilnīgi militārs raksturs, tās apmācīja nakts kaujām, ielu kaujām un tā tālāk. Maija pirmā pusē mūsu uzraudzības iestādes saņēma drošas ziņas par sociāldemokrātu steidzīgo gatavošanos bruņotam apvērsumam un iekšējiem nemieriem, kā arī ziņas par kaujas ieroču krājumiem. Nemieru un asinsizliešanas novēršanai un valsts pasargāšanai no bīstamiem satricinājumiem ministru prezidents K. Ulmanis ar kara ministri ģenerāli K. Balodi izsludināja valstī karastāvokli." Mūsdienās vēsturnieki gan ir droši, ka vienīgais, kurš tolaik plānoja apvērsumu, bija pats K. Ulmanis. Tiesas gaitā noskaidrojās, ka absolūtais vairākums šaujamo 1927. gadā iegādāti gluži legāli ar tā laika valdības atļauju paramilitārās SSS vajadzībām. Trīs dienu ilgajā prāvā bargās apsūdzības faktiski izgāzās. P. Kalniņu attaisnoja. B. Kalniņam piesprieda četrus gadus pārmācības nama, tūlīt pat, ņemot vērā nopelnus Neatkarības karā, samazināja termiņu līdz trim gadiem. Reāli politiķis ieslodzījumā pavadīja divarpus gadus, 1936. gada novembrī bija brīvībā un emigrēja no Latvijas. Deputātam J. Celmam piesprieda četrus mēnešus ieslodzījuma, bet, ņemot vērā viņa nopelnus un jau cietumā pavadīto laiku, sodu atlaida. P. Ulpem pasludināja pusgadu ieslodzījumā, atlaižot četrus mēnešus. 

Kā atzīmējis trimdas vēsturnieks Edgars Dunsdorfs, faktiski šis kā paraugprāva iecerētais pasākums izvērtās K. Ulmaņa "blamāžā", 

jo sociāldemokrātu pozīcijas Eiropā tobrīd vēl bija spēcīgas, kas nozīmēja, ka pret Latviju vērsās barga starptautiskā kritika.

"Zemgales Balss", 1924. gada 27. novembrī

Sievietes tiesāšanā, kura notiks pirmdien, 1. decembrī, Latviešu biedrības zālē, ņem dalību mūsu labākie zinātnieki un sabiedriskie darbinieki. Ar referātiem piedalās aktrise Tija Banga (sieviete sabiedriskā dzīvē), rakstniece Anna Ķeniņ (mūsu laiku sievietes), Dr. phil. T. Celms (sievietes psiholoģija), direktors I. Lapiņš apskatīs sievieti no pedagoģiskā redzes viedokļa, Dr. Bušs no bioloģiskā. Bez tam pēdējais runās par saviem novērojumiem sievietes pagrimšanā. Daļa no lektoriem sievieti apsūdzēs, bet otra daļa uzstāsies kā aizstāvji. Debatēs kā oponente piedalīsies rakstniece Lūcija Zamaič. Lai sarunas būtu interesantas, tad gādāts, ka publiskās debatēs ņemtu dalību abeja dzimuma šai jautājumā ieinteresētas personas, kā juristi, sabiedriskie darbinieki un studenti. Tā kā visas vietas ir numurētas, tad ar ieejas biļetēm ieteicams apgādāties jau iepriekš. Biļetes dabūjamas Greiera grāmatu veikalā, Katoļu ielā Nr. 18. Jaunekļus un jaunavas zem 16 gadiem uz lekciju nelaidīs.