28. novembris vēsturē un senās avīzēs. Sensācija antropoloģijā

1924. gada 28. novembrī. Pirms 100 gadiem Johannesburgas Vitvatersrandas universitātes anatoms Reimonds Darts, kurš aizrāvās ar paleontoloģiju, kaļķakmens karjerā pie Taungas ciema Dienvidāfrikas ziemeļrietumos fosiliju meklējumos uzgāja vairāk nekā divus miljonus gadu senu cilvēkpērtiķa galvaskausu, kam bija lemts kļūt par zinātnisku sensāciju.

Tā sauktais "Taungas bērns" izrādījās iepriekš zinātnei nepazīstama cilvēku senča paveids, ko nosauca par Australopitecus africanus jeb vienkārši australopiteku. "Taungas bērns" bojāejas brīdī bijis tikai trīs gadus vecs, augumā ap metru, bet svarā 10 līdz 12 kilogramu. Viņa galvaskausa atrašana nozīmēja apvērsumu vismaz divās jomās: pirmkārt, tās bija līdz tam senākās atrastās cilvēka senča paliekas un, otrkārt, šīs fosilijas bija atrastas Āfrikā, tā apstiprinot daudzu apstrīdēto teoriju, ka Āfrika, nevis Āzija, ir cilvēces šūpulis. Turklāt galvaskauss bija ļoti labi saglabājies, ar apakšžokli un gandrīz visiem zobiem, no kuriem daudzi vēl bija piena zobi. Tā saglabātības līmenis ļāva aprēķināt īpašnieka smadzeņu apjomu, ko lēš uz 405 kubikcentimetriem, kas ir apmēram trīs četras reizes mazāk nekā tagadnes cilvēkam. 

Mūsdienās pēc vairākiem australopiteku atradumiem paleontologi uzskata, ka šis paveids apdzīvojis Zemi četru līdz divu miljonu gadu senatnē un jau droši staigājis uz divām kājām, taču ārēji joprojām lielā mērā atgādinājis pērtiķi. 

Tāpēc Reimondam Dartam bija vēl apmēram divdesmit gadu jāiztur par prominentiem britu antropologiem uzskatītu kolēģu nievas un kritika, jo pēdējie atteicās atzīt, ka atradums paver ko pilnīgi jaunu, un turpināja atkārtot, ka tas ir tikai sens pērtiķis, ne cilvēka sencis.

Zinātniekus jau no paša sākuma mulsināja, kādēļ Taungas akmeņlauztuvēs vairs neatrada citas australopiteka fosilijas, kaut tās mērķtiecīgi meklēja. Sākumā tā bija tikai teorija, ka "Taungas bērnu" nolaupījis un uz savu ligzdu kā laupījumu aiznesis, vai pa ceļam pazaudējis kāds kalnu ērglis. Zināms, ka tie spēj pacelt pat 30 kg smagu laupījumu un arī mūsdienās Āfrikā medī un patērē pārtikā pērtiķus. Jau 21. gadsimtā izdarītā ērgļu ligzdās atrasto pērtiķu galvaskausu un kaulu salīdzināšana ar "Taungas bērnu", parādīja, ka uz šiem kauliem ir tādas pašas knābja un nagu pēdas, kādas samanāmas uz trīsgadīgā australopiteka galvaskausa.

"Latvis", 1924. gada 28. novembrī

Kino. Splendid Palace jaunā programma vispirms rāda Latvijas viļņojošās druvas, Cēsu pili, Priekuļu lauksaimniecības institūtu un tā skaisto apkārtni. Tad amerikāņu komēdija ar komiķi Fati Arbuklu galvenajā lomā liek ieskatīties Amerikas raksturīgos pilsētas galvas vēlēšanu paņēmienos un cīņā pret kādu piena trestu. Bez tam lieta grozās ap Arbukla ieskatīšanos kādas jaunavas skaistajās acīs un, saprotams, beidzas laimīgi. Kā parasts, laimīgi beidzas arī amer. drāma "Kaisles vulkāns", bet tikai pēc drāmas varones, kādas Havaju salas jaunavas traģiskiem pārdzīvojumiem. Šo jaunavu un viņas karsto mīlestību ar lielu meistarību tēlo pazīstamā filmu aktrise un dejotāja Betija Kompsone, kurai brīnišķīgi skaistas acis un lielas spējas katrā vajadzīgā brīdī veldzēt tās ar kādu asaru. Viņa iemīlas amerikāņu jauneklī, bet tam atbrauc līgava un tas negrib lauzt līgavai doto vārdu, lai gan arī savukārt ir iemīlējis jauno havajieti. 

Havajiete uzdod burvim atbraukušo līgavu noburt un amerikāniete tiešām ir nāvei tuvu, bet tad havajietē mostas īstā mīlestība, kura grib un spēj upurus nest, un viņa atdod amerikānietei dzīvību, cerēdama ar to darīt savu iemīļoto laimīgu. 

Bet tad amerikāniete pierāda, ka arī viņas mīlestība ir īsta, t.i., ka arī viņa prot upurus nest, atsvabina savu līgavaini no dotā vārda un aizbrauc. Havaju salas skaitās par īsto paradīzi zemes virsū, un filma sniedz daudzas ainas no šīs paradīzes, arī Džeka Londona aprakstīto nacionālo ūdenssportu, braukšanu ūdenī stāvus uz plata dēļa, tāpat viņa aprakstīto Kilakanas vulkāna mutuļojošo iekšieni, kuram senlaikos upurēti dzīvnieki un arī cilvēki. Skatītājs saņem ļoti dzīvu tropisko zemju iespaidu.