Pirms 50 gadiem krievu emigrācijas izdevniecībā Parīzē klajā nāca padomju totalitārā režīma noziegumus atmaskojošā krievu zinātnieka un rakstnieka ­Aleksandra Solžeņicina (1918–2008) darba "Gulaga arhipelāgs" pirmā daļa.

Solžeņicins bija padomju režīma pretinieks un reizē arī krievu nacionālists. Viņa uzskatus, īpaši tuvāk mūža noslēgumam, var vērtēt dažādi, taču nav apstrīdams, ka iznākšanas brīdī "Gulaga arhipelāgs" Maskavai bija krietns trieciens, uz ko tā varēja atbildēt vienīgi ar ierasto ķengāšanos par "pretpadomju diversiju" un autora, 1970. gada Nobela prēmijas laureāta literatūrā, izraidīšanu no PSRS. ­

Anšlavs Eglītis Zviedrijā iznākošajā laikrakstā "Laiks" dažas nedēļas vēlāk par "Gulaga arhipelāga" nozīmi rakstīja: "Solžeņicina lielais darbs fragmentāro, Rietumos zināmo faktu materiālu apvieno, sistematizē, padziļina un papildina ar nebeidzamu virkni pierādījumu, aprakstīdams daudzu cietušo traģiskos likteņus. 

"Gulaga arhipelāga" izdevums.

Publicētajās pirmajās divās daļās Solžeņicins aplūko Padomju Krievijas sodu sistēmas attīstību, apcietināšanas, pratināšanas un notiesāšanas procedūras un sodīto transportu uz spaidu darbu nometnēm, kas izraibina milzīgo padomju impēriju kā nepārskatāms salu un saliņu spiets. 

Solžeņicins paver vēl daudz drūmāku ainu nekā Rietumu "sovjetologu" grāmatas. 

Viņš uzsver, ka spaidu darbu arhipelāgs nav nejaušība vai viegli likvidējama lieta: bezalgas strādnieku armijas nepieciešamas Padomju Krievijas ekonomijas izbalansēšanai un pasaules revolūcijas finansēšanai. Solžeņicins runā par "cietumu industriju".

" Tobrīd bija svarīgi, ka Solžeņicins uzsvēra: Rietumos labi pazīstamās staļiniskās tīrīšanas ir tikai viens no padomju režīma terora viļņiem, jo dažāda veida represijas padomju režīmā notikušas un notiek regulāri. Latviešu valodā "Gulaga arhipelāgu" trimdas apgādā "Grāmatu draugs" izdeva jau 1974. gadā, turklāt viens no tulkotājiem bija "Latvijas Avīzes" regulārajiem lasītājiem pazīstamais Franks Gordons.


Valdības Vēstnesis, 1923. gada 28. decembrī

Nacionālā teātrī pa svētku dienām izrādīja Raiņa jauno pasaku lugu "Mušu ķēniņš". Tā īsta bērnu luga, kurā darbojas bērni, kā arī visādi zvēri un kukaiņi, mušas, dunduri, lāči un vilki. Pasakā ievijas pamatideja no vecās pasakas septiņi uz vienu cirtienu. Pasakainais Septiņcirtis ir skolas zēns Lidis, kurš izsapņo un izdzīvo visu pasaku cauri, izcīnās ar gudrību un izmaņu ar visādiem zvēriem un stipriniekiem un beidzot ar darbīgo bišu palīdzību uzceļ vienas nakts laikā staltu zelta (medus un vasku) pili. Dialogi lugā ļoti koncentrēti un atjautīgi. Pie tam pa vidu vijas bagātīgi skaista Alfrēda Kalniņa radīta mūzika, dziesmas un deju rotaļu gabali. 

Pirmizrādē pirmā svētku dienā ar sevišķi labu izrādi izcēlās galveno lomu izrādītāji Ernsts Feldman (Lidis) un Mirdza Šmithen (Mudīte). Mazie skatītāji uzturējās visu laiku možā un jautrā gara stāvoklī. Izrādes beigās, protams, neiztrūka arī autora silta suminājuma.


Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.